Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija neapmierināja Finansu ministrijas kā RAF nodrošinātā kreditora prasību par likvidējamā uzņēmuma administratores Lidijas Skreijas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc tiesas iniciatīvas.
Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija neapmierināja Finansu ministrijas kā RAF nodrošinātā kreditora prasību par likvidējamā uzņēmuma administratores Lidijas Skreijas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc tiesas iniciatīvas. Lēmums nav pārsūdzams.
Finansu ministrija (FM) tiesā iesniegtajā pieteikumā norādījusi, ka administratore L.Skreija ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli un pārsniedz pilnvaras, pārkāpjot likuma normas. Proti, viņa neatbildot pieteikuma iesniedzējam par iegūto naudas līdzekļu izmantošanu, lai gan tie pienāktos nodrošinātajam kreditoram.
FM nav saņēmusi maksu par pārdoto ieķīlāto īpašumu. Piemēram, 2000. gada oktobrī FM kā nodrošinātais kreditors, saskaņojot ar administratoru, pārdevusi metāllūžņus, bet pirkuma maksa ieskaitīta rēķinā, ko norādījusi administratore. FM joprojām neesot saņēmusi naudu.1999. gada novembrī administratore saņēmusi FM atļauju par 45 tūkstošiem latu pārdot vienu korpusu. Vienlaikus FM piekritusi no iegūtajiem līdzekļiem segt elektrības izmaksas 7000 latu apmērā. Bet pārējā summa nodrošinātā kreditora rīcībā neesot nonākusi.
Ministrija grib saņemt naudu
FM norāda arī, ka 2000. gada janvārī administratore bez saskaņošanas ar nodrošināto kreditoru par 12 tūkstošiem latu pārdevusi atpūtas bāzi «Stirnas». Līdzekļi FM rīcībā neesot nonākuši. Tāpat noticis ar rūpnieciskās jaunbūves pārdošanu, kas realizēta par 150 tūkstošiem ASV dolāru. FM 2000. gada decembrī vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu par pieļautajiem pārkāpumiem ierosināt pret administratori krimināllietu. Šā gada februārī Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu pēc Krimināllikuma 215. panta 2. daļas, kas nosaka atbildību par informācijas slēpšanu no tiesas vai kreditoru sapulces, vai citām likumā paredzētajām personām, to maldināšanu, kā arī par darījumu veikšanu par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citas kreditoru daļas rēķina. Apsūdzība pret L.Skreiju nav izvirzīta viņas slimības dēļ.
Nav nevienas sūdzības
Starp FM un administratori izveidojusies konfliktsituācija. FM atzīst, ka darbību saskaņošana par ieķīlātā īpašuma realizāciju esot problemātiska, un tas nodrošinātajam kreditoram nodarot būtiskus materiālos zaudējumus. Ministrija uzskata, ka sakarā ar ierosināto krimināllietu L.Skreijas atrašanās administratores amatā var kavēt krimināllietas objektīvu un ātru izmeklēšanu, kā arī novilcināt RAF likvidācijas procesu un arī turpmāk aizskart nodrošinātā kreditora intereses. Pamatojoties uz iepriekšminēto norādījumu pamata, pēc FM domām, tiesai pēc savas iniciatīvas L.Skreija ir jāatceļ no administratores pienākumu pildīšanas.
Tiesas sēdē FM pilnvarotais pārstāvis Igors Dreija bez pieteikumā norādītā paskaidrojis, ka FM nespēj aizstāvēt savas tiesības, jo netiek aicināta uz kreditoru sapulcēm. Administratore nav informējusi, ka tā FM atzinusi par nodrošināto kreditoru. Ministrijai neesot pieņemams administratores vadības stils un uzvedība. Taču tā par L.Skreijas rīcību nav iesniegusi nevienu sūdzību.
Kreditoru komitejas pilnvarotā pārstāve Tatjana Mišina FM pieteikumu tiesā uzskata par nekorektu un noraidāmu, jo ministrijai tāpat kā visiem kreditoriem ir jāievēro likuma prasības. Administratore darījumus saskaņo gan ar kreditoru komiteju, gan ar FM. Pārmetums par to, ka FM netiek ziņots par kreditoru sapulcēm, uzskatāms par nepamatotu, jo pēdējā sapulcē šā gada jūlijā FM kā nodrošinātā kreditora pārstāvis piedalījās. Parādnieku pārstāvji norāda, ka viņu rīcībā nav ziņu par to, ka administratore pārkāpusi likumu. Pēc V.Barkovska un G.Šica domām, šajā situācijā vainīga pati ministrija, jo nerīkojas atbilstoši likumam.
Nav pamata atcelt no amata
Civillietu tiesas kolēģija, iepazinusies ar pušu paskaidrojumiem un iesniegumiem un novērtējusi iesniegtos dokumentus, atzina, ka FM pieteikums nav apmierināms vairāku iemeslu dēļ. Saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesa izskata kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmumu par neuzticības izteikšanu administratoram un atceļ to, ja viņš nevar pildīt pienākumus likumā noteikto ierobežojumu dēļ, nav kompetents vai ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.
Jautājumu var izlemt arī pēc tiesas iniciatīvas. Pēc FM domām, tiesai par pamatu varētu kalpot iesniegtie pierādījumi par ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu un likuma pārkāpšanu. Faktiski, kopš L.Skreija 1998. gadā sākusi pildīt administratores pienākumus, par viņu tiesā nav saņemta neviena sūdzība. Savukārt pievienotie dokumenti liecina, ka attiecībā uz pārdodamo mantu un iegūto līdzekļu izlietojumu administratore savu rīcību saskaņo ar nodrošināto kreditoru. Līdz pagājušā gada beigām, kad nosūtīts iesniegums Ģenerālprokuratūrai par krimināllietas ierosināšanu, pret administratori nav bijušas nekādas pretenzijas: tiesā nav iesniegta neviena sūdzība, tanī skaitā par mantas realizācijā iegūto līdzekļu nepārskaitīšanu. Tādējādi pats nodrošinātais kreditors ir atzinis, ka administratores rīcība atbilst likumam. Nav patiesi pieteikumā minētie fakti par to, ka FM netiek informēta par kreditoru sapulcēm.
FM norāde uz ierosināto krimināllietu vēl nepierāda administratores rīcības neatbilstību likumam. Līdz ar to tiesas rīcībā nav pierādījumu, ka L.Skreija, pildot savus pienākumus, pārkāpj likumu, un tai nav pamata pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumu par administratores atcelšanu. Arī konfliktsituācija nekalpo tam par pamatu – administratoram jāpilda kreditoru sapulces lēmumi. Tādējādi tiesa atteikusies apmierināt FM pieteikumu par administratores atcelšanu no amata.
«Ziņas» jau rakstīja, L.Skreija uzskata, ka prokuratūras apsūdzība ir nelikumīga un pilnīgi neatbilstoša maksātnespējas procesa patiesajai gaitai, kā arī liecina vai nu par maksātnespējas likuma nepārzināšanu, vai tīšu ignorēšanu, lobējot vienu kreditoru – FM. Viņa tiesā iesniegusi arī prasību atzīt par spēkā neesošu 1994. gadā noslēgto ķīlas līgumu starp banku «Baltija» un akciju sabiedrību «RAF», kā arī atzīt, ka Finansu ministrijai un Pareksa bankai kā tās līgumiskajam pārstāvim prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar ķīlu.
