Ego Do – viņš pats domā, ka ir grupas «Labi Labi» līderis. Ja vēl joprojām pastāv strīdi par to, kas bijis pirmais, – vista vai ola, tad attiecībā uz Ego Do un «Labi Labi» viss ir skaidrs.
Ego Do – viņš pats domā, ka ir grupas «Labi Labi» līderis. Ja vēl joprojām pastāv strīdi par to, kas bijis pirmais, – vista vai ola, tad attiecībā uz Ego Do un «Labi Labi» viss ir skaidrs. Do bija pirmais pilnīgi noteikti. Grupas līderis dzimis 1977. gada 12. septembrī Saulkrastos, pēc tam skolojies vietējās Zvejniekciema un Saulkrastu vidusskolās. Paralēli (ar vecāku gādību) beidzis arī trombona klasi Vidzemes Jūrmalas Mūzikas skolā. Do studē Jelgavas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē 4. kursā.
Dana Re – dzimusi 1983. gada 11. aprīlī Jelgavā. Ar mūziku bijusi saistīta jau kopš četru gadu vecuma. Mācījusies Jelgavas 2. ģimnāzijā, pēc tam Jelgavas Mūzikas koledžā vokālistos, piecus gadus bijusi Jelgavas Mūzikas skolas audzēkne. Klausās plates, spēlē klavieres, bet pats galvenais – dzied!
Dzīvē Danai nepieciešams labi izklaidēties, patīk skaisti un labsirdīgi
cilvēki. Danas Re dzīves moto: «Ja es pati laba biju, visi man labi bija.»
Guna Mi – īstajā vārdā Gundega, dzimusi 1976. gada 18. jūlijā Jelgavā. Viņa aktīvi studē Rīgā, viņai patīk dziedāt un dejot. Pašlaik apgūst trombona spēli, bet prot spēlēt vairākus mūzikas instrumentus – ērģeles, klavieres un blokflautu. Guna ir sabiedrisks cilvēks, viņai ir izcilas organizatoriskas spējas un patīk rīkot dažādus pasākumus.
Jurģis Fa: «Esmu dzimis 1976. gada 23. novembrī. To pamanījos izdarīt Saulkrastos, pabeidzis, varētu teikt, piebeidzis, Zvejniekciema Mūzikas skolu, Saulkrastu vidusskolu.
Esmu Vides aizsardzības kluba biedrs un gribētu teikt, ka tā ir viena no
nozīmīgākajām Latvijas sabiedriskajām organizācijām.
Kas attiecas uz darbu, strādāju par datortehnikas menedžeri. Un daru to jau
četrus gadus. Brīvajā laikā patīk uzspēlēt basketbolu, klavieres un kādu datorspēli. Man ir resns vēders un sieva.»
Tā ir grupa «Labi, labi». Viņi vēl nav slaveni un nav daudzus albumus izdevuši. Pagaidām ir tikai pirmais – «Putni» – ar dažām dziesmām, plašai publikai nenopērkams. Mierīga noskaņu mūzika.
Albumā un intervijās, svešajiem un mazpazīstamajiem viņi ir Guna Mi, Dana Re, Ego Do un Jurģis Fa. Diemžēl intervijā nepiedalījās Jurģis, taču pārējie vakarā (kad viņi ir visatvērtākie un runātīgākie) sprieda par nakti, dienu, rītu un vakaru. Par noskaņām, tāpat kā albumā «Putni».
Nakts
Guna Mi: Diezgan ilgu laiku iemigu, klausoties mūsu pašu dziesmu fonogrammu. Bija mūzika, bet nebija vārdu. Man vakara noskaņās radās vārdi, Ego Do vēl pielika klāt kaut ko no saviem tekstiem. Runājot par nakti, es visbiežāk pirms iemigšanas klausos klasisko mūziku.
Dana Re: Naktī jāklausās kaut kas mierīgs, piemēram, pānflauta.
Ego Do: Kādu pusgadu vismaz, gulēt ejot, klausījos albumu «Ēnas naktī» – tādu daudziem nezināmu izpildītāju kā «Ineses un Edgara ieskaņotu. Albumā skan tikai ģitāra un balss – īsta noskaņu mūzika. Naktī, klausoties mūziku, galvenais nav, vai tā ir instrumentāla vai ne, bet gan lai tā būtu mierīga.
Dana Re: Ja man nakti būtu jādzied, visticamāk, tā būtu kāda latviešu dziesma. Naktī es par ārzemniekiem nedomāju.
Edgars Do: Vispār jau es reti dziedu, bet, ja vajadzētu, tad, visticamāk, uzliktu klausīties tādas dziesmas, kam var dziedāt līdzi, jo vārdus es parasti neatceros.
Guna Mi: Pamazām sāku pārvērsties par cīruli, tāpēc pa nakti cenšos gulēt. Kaut gan man ir teikts, ka arī pa miegam es mēdzot uzsist kādu ritmu, laikam sapnī dziedu.
Ego Do: Nu, patiesībā jau nav pa naktīm jādzied, bet jāguļ.
Rīts
Guna Mi: Ja no rīta kaut kur ir jādzied, visbiežāk, kamēr līdz turienei nokļūst, balss jau ir pamodusies, un var to darīt.
Dana Re: Māņticīgi cilvēki mēdz teikt – kas no rīta priecājas, vakarā raud, tāpēc es no rītiem cenšos pārāk negavilēt un nedziedāt.
Ego Do: Māņticīga esi?
Dana Re: Varbūt nedaudz.
Guna Mi: Agrāk es no rīta vienmēr nedaudz patrallināju, lai pārbaudītu, vai balss skan.
Ego Do: No rīta vienmēr pieceļos, tālākais vairs nav noteikts – visādi mēdz būt.
Dana Re: Ēdu tikai tad, kad pati jau esmu sataisījusies.
Guna Mi: Man ir tāpat. Pēdējā laikā man ir tāds rituāls – no rītiem vienmēr ēdu rupjmaizi ar medu.
Diena
Dana Re: Diena paiet vienā skriešanā …
Ego Do: Man ir divi dažādi dienu tipi – kad strādāju un kad mācos. Tās ir divas dažādas pasaules, kuras grūti apvienot.
Guna Mi: Man ir ļoti līdzīgi. Kad ir darbdienas, es atpūšos no mācībām, un otrādi.
Ego Do: Man gan parasti tā neiznāk.
Dana Re: Es, ieejot kādā veikalā vai citur, dzirdu, kas skan fonā.
Egi Do: Es arī.
Guna Mi: Man pat vienā mācību priekšmetā bija tāds uzdevums – jāiet veikalos klausīties, kas skan fonā, un jāpamato, kāda tam nozīme.
Dana Re: Dziesmas vispār mēdz asociēties ar kādu cilvēku vai notikumu.
Ego Do: Jā, ja ieraugu putnu, man tas noteikti asociējas ar mūsu dziesmu.
Vakars
Dana Re: Vakari parasti ir mierīgi, kaut gan – kā kurš. Citus pavadu viena, dažus ar draugiem.
Ego Do: Vakarus, manuprāt, kaut kā vajadzētu pavilkt garākus, neesmu vēl izdomājis, kādā veidā.
Guna Mi: Īsti nezinu, cikos man sākas vakars, bet pamazām tos cenšos saīsināt un ātrāk iet gulēt, lai var agrāk celties. Man ļoti nepatīk, ka ātri paliek tumšs.
Edgars Do: Vislabāk man patīk vakari, bet vismazāk – rīti, jo tad ir jāceļas, bet parasti negribas.
Dana Re: Jā, vakari ir visjaukākie, dienas pārāk ātri paiet.
Edgars Do: Man šķiet, ka mūsu mūzika arī vairāk ir domāta vakaram.
Dana Re: Piekrītu.
Guna Mi: Man gan tā vairāk saistās ar gaišu vasaras dienu un putniem debesīs.
Edgars Do: Dziesma «Putni» pat varbūt vairāk asociējas ar agru rītu, bet pārējās gan ar vakaru.
Dana Re: Jā, par mīlestību jau vakarā vairāk dzied.
Guna Mi: Es tiešām sāku pārvērsties par cīruli, tomēr vakaros esmu daudz atvērtāka.
Dana Re: Man gan vislabāk patīk agri iet gulēt un vēlu celties, tāpēc es nemaz nevaru pateikt, kas par putnu esmu – kaut kas starp pūci un cīruli.
Ego Do: Es noteikti esmu pūce, lai gan vēl pirms kāda pusgada biju cīrulis. Beidzās mācības, un es pa vasaru pārvērtos par pūci.
