Darbs dara darītāju. Vašingtona. Jaunās bites, līdzīgi cilvēkbērniem, sākotnēji spiestas beigt «skolu», tiesa gan, latviešu valodas vietā apgūstot lidošanas prasmi.
Darbs dara darītāju
Vašingtona. Jaunās bites, līdzīgi cilvēkbērniem, sākotnēji spiestas beigt «skolu», tiesa gan, latviešu valodas vietā apgūstot lidošanas prasmi. Līdz šim zinātniekiem nebija iespēju veikt lidojuma ātruma mērījumus bitēm, jo tās ir pārāk mazas, lai nestu raidītāju, un lido ātrāk un tālāk, nekā spēj izsekot cilvēka acs. Tagad amerikāņu zinātnieki izstrādājuši speciālu radaru sistēmu, lai tiktu ašajām bitēm uz pēdām. Pētnieki marķējuši kukaiņus ar īpaši viegliem atstarotājiem, kas nodrošina bišu redzamību radarā. Zinātnieki izpētījuši, ka jaunajām bitēm sākotnēji jāpārvar bailes no lidojuma, pirms tās uzsāk darba gaitas. Tāpēc sākumā tās pārvietojas salīdzinoši lēnāk nekā vecākās bites. Iegūstot pieredzi, palielinās arī kukaiņu lidošanas ātrums, kas ļauj pārvarēt aizvien lielākus attālumus.
Nepieciešamā naudas «atmazgāšana»
Madride. Kā atzinušas spāņu narkotiku apkarošanas iestādes, Spānijā procentuāli divas no trim naudaszīmēm savā apgrozījuma laikā vismaz vienu reizi ir izmantotas kokaīna šņaukšanai. Kokaīna lietotāji to inhalē, sarullējot naudaszīmi caurulītē.
Zinātnieki veikuši ekspertīzi, kas pierādījusi, ka Spānijas kokaīna lietotāji naudaszīmes «sasmērējuši» par 63,4 procentiem. Salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nauda ar kokaīnu ir «sasmērēta» par 99 procentiem, Spānijas piemērs ir samērā viduvējs.
Nākotnes degviela
Londona. Lielbritānijas zinātnieki uzskata, ka zaļaļģes, kas augt dīķos un citās ūdenskrātuvēs, var kļūt par nākotnes degvielu. Pētnieki nākuši klajā ar jaunu biotehnoloģisku projektu, kurā paredzēts, ka aļģes sadegšanas procesā var kļūt par degvielu dīzeļdzinējiem.
Juras laikmeta parka reālijas
Berlīne. Pretēji līdzšinējiem apgalvojumiem dzintaros «ieslēgtajiem» aizvēsturiskajiem kukaiņiem vēl aizvien ir saglabājušies DNS paraugi, ko ar mūsdienīgu gēnu tehnoloģijas palīdzību var pavairot. Vācu paleoģenētiķiem ar klonēšanas palīdzību izdevies atdzemdināt 150 miljonu gadu vecu organismu – parazītisku odu, kas, pirms nokļūšanas sveķu slazdā, pārticis no milzu ķirzaku asinīm. Radītais kukainis nodzīvojis tikai dažas stundas. Zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka ods, iespējams, nav bijis ar mieru mainīt dabas noteikto garšas izjūtu un nav pieņēmis piedāvātās asinis vai arī nav spējis dzīvot mūsu rūpniecisko atkritumu piesārņotajā atmosfērā.
