Pašpārliecinātība noder pie stūres. Berlīne. Vācu zinātnieku pētījums liecina, ka pašpārliecināti jaunieši satiksmes negadījumus izraisa daudz retāk nekā viņu kompleksainie vienaudži. Īpaši tas attiecas uz jauniem vīriešiem.
Pašpārliecinātība noder pie stūres
Berlīne. Vācu zinātnieku pētījums liecina, ka pašpārliecināti jaunieši satiksmes negadījumus izraisa daudz retāk nekā viņu kompleksainie vienaudži. Īpaši tas attiecas uz jauniem vīriešiem. Nespēja realizēt savus plānus, miglainās nākotnes perspektīvas nedrošajiem jauniešiem liek kompensēt to ar pārgalvīgu braukšanu. Lielākā daļa negadījumos bojā gājušo ir vīriešu kārtas jaunieši, kas braukuši ar motociklu vai sēdējuši pie automašīnas stūres. Tomēr pētījumā atklājies arī kāds interesants fakts. Pretēji vispārpieņemtajam spriedumam, jauniešiem daudz drošāk ar motocikliem braukt «barā» nevis vienatnē, jo tad paši braucēji spiesti pievērst lielāku uzmanību citiem satiksmes dalībniekiem. Vienpaši uz motocikliem esot vienaldzīgāki pret pārējiem braucējiem un arī citiem satiksmes dalībniekiem viņus ir grūtāk ieraudzīt.
Nebeidzamie strīdi ap Napoleonu
Otava. Vēl 180 gadu pēc franču karavadoņa, imperatora un nežēlastībā kritušā valdnieka Napoleona miršanas nav aprimušas runas par viņa nāves cēloni. Monreālas Starptautiskās Napoleona biedrības loceklis nācis klajā ar paziņojumu, ka «mazais kaprālis» 1821. gadā miris no saindēšanās ar arsēnu, ko viņam ilgstošā laika posmā pievienoja vīnam. Arī ASV Federālās izmeklēšanas birojs 1995. gadā, veicot Napoleona matu analīzes, atklāja nozīmīga arsēna daudzuma pēdas. Turklāt saglabājušies ziņojumi, ka Napoleons cietis no miega traucējumiem, matu izkrišanas, kā arī bijis īpaši jutīgs pret gaismu. Tādi ir arī simptomi, kas uzrāda saindēšanos ar arsēnu. Pēc Monreālas biedrības locekļa vārdiem pret Napoleonam piedēvēto kuņģa vēzi runājot taas, ka slimības laikā viņš nemaz nenovājēja.
Cīņa zem ūdens
Amsterdama. Cilvēki 1992. gadā atklājot Mainas – Donavas kanālu, nedomāja par to, ka kādai vēzīšu sugai tā izbūve varētu kļūt liktenīga. Līdz ar kanāla ierīkošanu, uz Nīderlandes krastiem ir aizceļojusi Austrumeiropas un Ukrainas saldūdeņiem raksturīga spīļaino iemītnieku suga, kas pamazām apēd savus tuvākos radiniekus jaunapgūtajās teritorijās. Sevišķi «svešūdeņu» iebrucēji ir iecienījuši iezemiešu mātītes, ko divus līdz trīs centimetrus garie dzīvnieciņi «norij» ar visu čaulu. Nīderlandiešu zinātnieki, kas pēta «karu» zem ūdens, nonākuši pie slēdziena, ka Nīderlandes krastu «aborigēniem» nav nekādu cerību izdzīvot sīvajā eksistences konkurencē, kas, savukārt, ļauj izteikt pieņēmumu par nākotnes ekosistēmu veidošanās procesu. To lielā mērā noteikšot dzīvnieku sugas, kas sevišķi labi spēs pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem.
