Neziņa par nākotni pazīstama ikvienam. Visbiežāk tieši bailes ir pirmā emocionālā reakcija uz nezināmu izvēli. Mēs baidāmies no tā, ko nepazīstam.
Neziņa par nākotni pazīstama ikvienam. Visbiežāk tieši bailes ir pirmā emocionālā reakcija uz nezināmu izvēli. Mēs baidāmies no tā, ko nepazīstam. Šīs primārās bailes ir nepieciešamas, jo var mūs pasargāt – līdzīgi, kā mācām mazu bērnu neuzticēties svešiniekam, pieaugušais instinktīvi neuzticas nākotnei, jaunam darbam un svešam izaicinājumam.
Kāpēc tā notiek? Pirmkārt, mēs ne vienmēr paļaujamies uz savām spējām un prasmēm, nenovērtējam patiesos sasniegumus. Otrkārt, cilvēks labprātāk izvēlas pierastu diskomfortu nekā nepazīstamu komfortu, jo nezināmajam nav laimes garantiju. Pazīstamu situāciju protam “menedžēt”, lai cik tā būtu neapmierinoša, bet nepazīstamajā varam apmulst.
Ja nerunājam par patoloģiskām bailēm, kad jāmeklē speciālista palīdzība, bet par izvēli un ar to saistītajām šaubām, vajadzīga krietna pašapziņas deva, lai cilvēks, sev uzticoties, ātri izlemtu un riskētu ar nezināmo. Tad sajūtas, pirms sākt, piemēram, savu biznesu, iestāties jaunā darbā, ir – pacilātība, priecīgs satraukums, kam seko sagatavošanās posms. Nākamais solis jau ir saistību uzņemšanās un realizācija.
Savukārt, ja psiholoģiskās pašaizsardzības funkcijas ir pārāk spēcīgas, tās sāk iedarboties negatīvi! Bailes ir paralizējošas, nomācošas un destruktīvas, parādās dusmas, vēlēšanās attiekties no piedāvājumiem, notiek tāda kā “kaulēšanās” pašam ar sevi – vai es spēšu, vai pratīšu, varbūt vajag pagaidīt? Ja šīm bailēm ļauj vaļu, var rasties neapmierinātība ar sevi, neticība saviem spēkiem un pat nodomu sabrukums.
Ieteicams ilgi nepalikt situācijā kā sastingušam, barojot uzmācīgās domas, bet tieši pretēji – ļauties enerģijas plūsmai, staigājot pa mežu, iesaistoties aktīvos sporta veidos, veicot ikdienas pienākumus ar vēl lielāku entuziasmu!
Šādās nervus kņudinošās situācijās nepieciešams uzticēties sev – tam, kas esi un kas gribi būt. Vajag novērtēt savus cīņas ieročus – pieredzi, zināšanas, prasmes un vēlmi mainīties –, kas ir mums katram, un nu pienācis brīdis tos uzspodrināt!
