«Zemgales Ziņām» nav vienaldzīga Jelgavas nākotne un nākamās Domes sastāvs.
«Zemgales Ziņām» nav vienaldzīga Jelgavas nākotne un nākamās Domes sastāvs. Apzinoties populisma piedevu priekšvēlēšanu kampaņas laikā, «Ziņas» centīsies informēt lasītājus par partiju piedāvājumiem gan programmu, gan personāliju līmenī, runājot ar pretendentiem, partiju līderiem un atbalstītājiem. Šī avīzes iniciatīva nav politiskā reklāma, tas ir mēģinājums palīdzēt pilsētas vēlētājiem ievēlēt pēc iespējas labāku un rīcībspējīgāku nākamo Domi.
Vieni no kandidātiem uz nākamo Jelgavas Domi ir Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Kāds būs tās saraksts pašvaldību vēlēšanām un kādas Jelgavai aktuālas problēmas sociāldemokrāti risinās vispirms, par to – LSDSP Jelgavas nodaļas vadītājs Pēteris Salkazanovs intervijā «Zemgales Ziņu»
Komentētāju nodaļas vadītājam Modrim Sprudzānam.
Raksturojiet sociāldemokrātu deputātkandidātu sarakstu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām! Varbūt ir cilvēki, ko jau tagad varat nosaukt?
Jāsāk ar to, ka nesen notika LSDSP Jelgavas organizācijas konference, uz kuru tika pabeigta biedru pārreģistrācija. Jelgavas nodaļā mums ir 82 biedri. 11 cilvēki aizgājuši no partijas, bet 27 nākuši klāt. Domāju, ka Jelgavas organizācija kvalitatīvi ir ļoti būtiski uzlabojusies. Pašlaik pats arī vadu to. Vēlēšanu sarakstā ir gan organizācijas pamatsastāvs, gan «rezervisti», galīgais variants būs zināms daudz vēlāk. 73% kandidātu ir ar augstāko izglītību, apmēram 30% ir pieredze pašvaldību darbā, 30% ir sieviešu – sociāldemokrātiem tas nav labi, pamaz, bet tāda ir situācija.
Sarakstā ir arī universitātes pārstāvji, jo tā ir lielākais augstākās izglītības centrs pilsētā, un pilnīgi skaidrs, ka šīs iestādes cilvēkiem jābūt sarakstā. Ir deputātkandidāts ar Saeimas darba pieredzi, mazliet ar starptautisko pieredzi, ir saimnieciskie vadītāji, ir nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas sociāldemokrātiem ir ļoti svarīgi, jo sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir viens no sociāldemokrātijas stūrakmeņiem. Pamatā sociāldemokrāti pārstāv darba ņēmējus, kā arī mazo un vidējo uzņēmējdarbību gan pasaulē, gan arī Latvijā. Publiski saraksta prezentācija notiks decembrī, un tad arī varētu runāt par personām. Priekšsēdētāja un vietnieku kandidatūras ir vairākas. Pēc vēlēšanu rezultātiem būs iespējams spriest, kurš varētu būt priekšsēdetājs.
Kuri politiskie spēki varētu būt iespējamie sociāldemokrātu sadarbības partneri nākamajā Jelgavas Domē?
Pirmsvēlēšanu kampaņā ejam ceļu, ka ienaidnieku mums nav, ir tikai konkurenti. Sadarbības partneri pēc vēlēšanām var būt ļoti dažādās kombinācijās. Šodien vēl ir grūti spriest, kādas tās būs, jo pašvaldību vēlēšanas ir saistītas ar personālijām. Pēc vēlēšanu rezultātiem, izvērtējot ievēlētās personālijas, ar sadarbības partneriem ir jāizveido pats labākais koalīcijas modelis.
Svarīgi, lai Domē būtu pārstāvēti politiskie spēki, kas strādā arī Saeimā, vai tās ir pozīcijas vai opozīcijas partijas. Nav tā, ka tieši Saeimas valdošās koalīcijas partijas var veidot koalīciju arī «uz vietām». Katrā pašvaldībā tā veidojas citādi.
Kādas problēmas sociāldemokrāti uzskata par aktuālākajām un kādi būtu to iespējamie risinājumi?
Domāju, lielākajai daļai «Zemgales Ziņu» lasītāju pati smagākā problēma ir siltumpiegāde un Pasaules Bankas kredīta atmaksāšana. Kad tas tika ņemts, mūsu partijas biedrs, tajā laikā deputāts Kaspars Riekstiņš kategoriski iebilda pret šo projektu. Bet viņš bija opozīcijā, un kredīts tika paņemts. Toreiz arī apstākļi bija mazliet citi, nekā tie ir šodien. Šis kredīts ir radījis ļoti smagas problēmas pilsētai, tās attīstībai, un tas ietekmē gan izglītību, gan kultūru, gan veselības aizsardzību, gan sociālo palīdzību, nevis tikai komunālo saimniecību un siltumpiegādi, jo pilsētas budžets pamatā tiek novirzīts tieši šīm vajadzībām.
Viss, kas attiecas uz labvēlīgas vides radīšanu iedzīvotājiem, jāsaista ar viņu dzīvokli, māju, bet tas vienmēr skar siltumu, ūdeni, kanalizāciju, atkritumu savākšanu. Komunālajiem pakalpojumiem ir jābūt lētiem, kvalitatīviem. Lai to nodrošinātu, noteikti jāveic šo pakalpojumu sniedzējiestāžu inventarizācija. Pašreiz pieņemtais Komerclikums noteic, ka pašvaldības uzņēmumu statuss ir jāmaina. Paredzot šīs reformas, Domei jāizanalizē situācija, lai nodrošinātu pakalpojumus pēc iespējas atbilstoši pašizmaksai, iedzīvotājiem pēc iespējas lētāk. Un manā skatījumā tas ir saistīts ar monopolstāvokļa likvidēšanu.
Ir jomas, kur tas nav iespējams. Tad saskaņā ar likumdošanu no 1. jūlija valstī ir «jāiedarbina » regulators, un pašvaldībai jāregulē monopoluzņēmumu pakalpojumu cenas.
Arī attiecībā uz siltumu?
Jā! Attiecībā uz siltumu bija šāda vienošanās: siltumtrases paliek pašvaldības pārziņā, bet siltumdevēji – katlumājas – ir jānodod privatizācijai. Tad konkurences apstākļos šiem pakalpojumiem parādītos pēc iespējas zemāka cena, jo konkursā varētu izvēlēties vienu, otru vai trešo katlumāju, kas nodrošina šo pakalpojumu.
Bet vai tādā gadījumā Jelgavas Cukurfabrika nekļūtu par monopolistu siltumpiegādē, jo viņu koģenerācijas procesā saražotais siltums būs lētāks?
Ir objektīvi apstākļi, ka šajā gadījumā var veidoties monopolstāvoklis. Pašvaldībai ir jārada konkurence, iespējams, pat mākslīgi. Pieņemsim, Zviedrijā, Katrinholmas komūnā ir divas katlumājas; viena siltumu saražo lēti, otra – daudz dārgāk. Taču ir dažādas situācijas: šodien mēs domājam, ka gāzes apkure ir lēta, taču jau tuvākajā laikā tās cenas varētu celties par 18%, varbūt pēc brīža situācija mainās vēl radikālāk, un gāzes cenas palielinās vēl straujāk. Tādā gadījumā ir jābūt alternatīvai, un nevar pilsētā strādāt tikai viena katlumāja. Tas nebūtu tālredzīgs pašvaldības lēmums. Obligāti jābūt alternatīvām, jo izmaksu situācija pasaules tirgū strauji mainās, piemēram, katlumājas, kas tiek kurinātas ar mazutu vai šķidro kurināmo, vairs nav konkurētspējīgas, bet, neiepērkot siltumu no tām, uzņēmumu var novest līdz bankrotam, un tas radīs monopolstāvokli.
Mūsu modelī paredzēts veicināt jebkura pakalpojuma demonopolizāciju, ja tas ir iespējams. Domes deputātiem jābūt tik tālredzīgiem, un nevajadzētu likvidēt vienu un izveidot otru monopolu. Tas nedrīkst būt mērķis.
