Laiks oktobrī kļūst vēss, bieži līst sīks lietutiņš. Dažkārt no rīta ir uzsalis, kokiem krīt lapas. Peles pārvācas uz cilvēku un dzīvnieku mītnēm.
Laiks oktobrī kļūst vēss, bieži līst sīks lietutiņš. Dažkārt no rīta ir uzsalis, kokiem krīt lapas. Peles pārvācas uz cilvēku un dzīvnieku mītnēm. Oktobrī beidz ganīt govis un pilnībā pāriet uz kūtī turēšanu un pilnu barības devu, ja šim nolūkam nav speciāli izaudzēti kacenkāposti, rapsis vai citi augi. Vēl var ganīt sīklopus, putnus. Pirmām kārtām mājdzīvniekiem izbaro lauka un dārza paliekas, barību, kas sliktāk glabājas.
Jāsteidz novākt ziedošo āboliņa atālu, jo pārziedējušam tam samazinās ziemcietība. Sīkās saknes ar lakstiem ieskābē un izēdina cūkām, putniem līdz 0,5 kg dienā. Novāc bietes. Ganību malās var iesist pūpolu mietus, ko pēc ieaugšanas iespējams izmantot ganību sētām. Tie augs un dos bitēm agru ienesumu, lopiem aizvēju, susinās mitrās ganības.
Šajā mēnesī nobaro un kauj lopus. Jāparūpējas par mājdzīvnieku komfortu. Vistu kūtī bagātīgi kaisa pakaišus, var nokraut stirpu ar zirgu mēsliem, kuros notiek bioloģiski procesi un izdalās siltums. Pārbauda un salabo dzīvnieku mītņu jumtus, ieliek dubultlogus.
Vistām ierīko lūkas, lai tās varētu arī ziemā iziet pastaigāties aplokā. Kūtī optimālā temperatūra ir no 14 līdz 16 grādiem.
Oktobrī laboratorijā pārbauda augsnes sastāvu un pēc vajadzības dod zālājiem kālija vai fosfora mēslojumu. Izved kūtsmēslus, lai tie paspētu sadalīties. Ja tos ved pavasarī, tiek bojāta augsnes struktūra, aizkavējas sēja, arot augsne izžūst.
Rudenī nobaro zosis. No seniem laikiem pazīstama ir Mārtiņu zoss. Zosu turētājiem jāņem vērā, ka šiem putniem vislabākā ēstgriba ir naktī un agri no rīta. Nobarojamās zosis piebaro ar graudiem, pēdējās 10 – 15 dienās ganībās nelaiž, bet trīs līdz četras reizes dienā dod tvaicētu graudu maisījumu. Ātrāk zosis nobarojas, ja tās tur iesprostotas. Zosu un pīļu ēdināšanai labi der burkāni, ēstgribas uzlabošanai barību iesalo, raudzē, graudus diedzē. Izmanto arī piespiedu ēdināšanu. Pīles ar diedzētiem miežiem var nobarot divu nedēļu laikā. Tos dod mitrus, lai putniem neslāpst.
Cūkām pirmām kārtām izbaro sīkos graudus, kartupeļus, sakņaugus, vājpienu, zaļbarību. Bekonu ražot ir lētāk nekā speķa cūkas. Labi sivēnu ēdinot, trīs mēnešu vecumā tam jāsver 40 kg, baroklim septiņos mēnešos – 110 kg.
Iestājoties aukstam laikam, govis biežāk slimo ar tesmeņa iekaisumu – mastītu. Tā cēloņi var būt gan sasitumi un citas traumas, gan tesmeņa slikta kopšana un govs turēšana caurvējā, aukstā, netīrā kūtī. Ārstēšanas nolūkā slimajai govij samazina ūdens, sulīgās barības un koncentrātu devu. Iekaisušas tesmeņa daļas iesmērē ar mīkstinošu ziedi, masē un – pats galvenais – novērš slimības cēloņus.
Oktobrī mājdzīvniekus attīra no iekšējiem un ārējiem parazītiem.
Truši joprojām maina kažoku, tādēļ nav jāsteidzas tos kaut – ziemas «kārta» tiem būs tikai novembra beigās. Ja oktobris ir auksts, truši labāk jāēdina, lai nesaltu.
Bites beidz veidot ziemas ligzdu. Saulainās dienās tās vēl mazliet izlido, bet vēsā laikā salasās kamolā uz kārēm, kas brīvas no medus, pretī skrejai. Skreja biškopim jāsamazina, saime jānopako. Bitenieks savāc inventāru, kausē vasku. Biškopības sezona ir beigusies.
Pēc veterinārmedicīnas doktora Jāņa Uzuleņa «Rūpes par mājdzīvniekiem gada garumā»
