Meitas no gulēšanas klētiņā jau kopš 1. oktobra pārcēlušās uz istabu. Bet 4. oktobrī, Spranča dienā, dažos apvidos sākās veļu laiks jeb Iļģu naktis.
Meitas no gulēšanas klētiņā jau kopš 1. oktobra pārcēlušās uz istabu. Bet 4. oktobrī, Spranča dienā, dažos apvidos sākās veļu laiks jeb Iļģu naktis. Taču galvenā veļu laika diena ir 28. oktobris – Simjūda diena. Tad neaicina ciemiņus un nebrauc ciemos. Dažviet šai dienā ir paradums cept un vārīt no visas šā rudens ražas.
Veļu laiks ir garākie no visiem senču svētkiem. Palaikam tie sākas ar Miķeli un beidzas ar Mārtiņu, taču atzīmē arī citādi.
Veļu laikā mirušo tuvinieku dvēseles aicinām ciemā, devīgi pamielojam un pēc tam laipni aizraidām. Veļi virszemē izkāpj tikai naktī, bet miglainā laikā – arī dienās. Viņu cienastu parasti izliek rijā, pirtī, zem ozola vai kur citur, kur viņus netraucētu dzīvie.
Veļu laikā atturas no trokšņainām izdarībām, bet nododas gara vingrināšanai – min mīklas, stāsta teikas un pasakas.
Veļu laika salnas sola vēlu pavasari.
No Valdemāra Ancīša Senču kalendāra
