Valsts prezidentes paziņojumi par oligarhu ietekmi sestdien un A. Lemberga apcietināšana jau pēc četrām dienām ir divi notikumi, kas savstarpēji sasaistās tik ļoti, ka ir vairāk nekā grūti ticēt, ka prezidentes vārdi un likumsargu darbi nav saistīti.
Valsts prezidentes paziņojumi par oligarhu ietekmi sestdien un Aivara Lemberga apcietināšana jau pēc četrām dienām ir divi notikumi, kas savstarpēji sasaistās tik ļoti, ka ir vairāk nekā grūti ticēt, ka prezidentes vārdi un likumsargu darbi nav saistīti. Taču tik viennozīmīgas nav versijas par notiekošā un šīs sasaistes vērtējumiem un konsekvencēm – tas trešdien uzskatāmi atspoguļojās arī “Kas notiek Latvijā?” diskusijā Latvijas Televīzijā.
Īstenojot pilnīgu piekāpšanos no likumdošanas procedūras viedokļa, valdošās koalīcijas politiķi tomēr pēc satura neatzīst prezidentes izvirzītos smagos pārmetumus par drošības iestāžu sistēmas un principu pārkāpšanu un draudiem gan no ārējās, gan iekšējās drošības viedokļa. Patiešām, nav ļoti konkrētu rakstisku pierādījumu šiem draudiem, tomēr versijas, ko vakar diskusijā visnotaļ uzskatāmi izteica arī Satversmes aizsardzības biroja direktors, būtu gana vērā ņemamas. Līdzīgi noraidoša vai izvairīga attieksme bijusi gan par kritiku Satversmes tiesas sastāva mainīšanas stilam, gan par priekšvēlēšanu reklāmu griestu atcelšanas projektu, gan par “jūrmalgeitas” vērtējumiem, gan par vairākiem agrākiem pārmetumiem likumsargiem un medijiem.
Runa jau nav tikai par katru konkrēto jautājumu. Runa ir par to, kā tiek reaģēts uz notikumiem, kas skar iespējamo lomu, ietekmi vai labumu atsevišķiem ietekmīgiem un turīgiem cilvēkiem, kurus mēdz saukt arī par oligarhiem. Un līdz ar to ar viņiem saistītajiem. Pat situācijā, kad Valsts prezidente ieņēmusi nepieredzēti kareivīgu pozu, likumsargi nonākuši līdz viena no tiem, kurus mēdz saukt par oligarhiem, apcietināšanai. Un sabiedrības ļoti liela daļa pauž bažas par atsevišķu cilvēku nesamērīgu ietekmi uz politiku un valsts varu, valdošie politiķi izvairās apspriest šos jautājumus kopsakarībās.
Oligarhija Latvijā nepamatoti tiek daudzināta kā precīza formula par vairāku varu kontrolēšanu. Kā jau tas dažviet izskan, kopš seno domātāju laikiem oligarhijas jēdziens nozīmē šauras bagātnieku grupas nesamērīgi lielu ietekmi un varu. Kas ir pretrunā demokrātijas principiem. Un šādā izpratnē ir ļoti daudzi apliecinājumi, ka oligarhijas problēma Latvijā ir. Protams, tā nav absolūta. Tomēr tas vien, ka nepieļauj dažu likumu grozījumus, ka prokuratūra un tiesa nonāk līdz Aivara Lemberga apcietināšanai, apsūdzēšanai par kukuļošanu, naudas atmazgāšanu un ziņu slēpšanu, un tas, ka šim notikumam, vismaz pagaidām, neseko politiķu iebildes vai šaubas, vēl nenozīmē, ka problēma jau risinās. Vienu likumu pārveidošana nenozīmē, ka nebūs citu. Viena oligarhijas elementa ietekmēšana nenozīmē, ka nepaliks citi.
Oligarhija nav Lembergs vai vēl kāds personāžs. Tāir arī politiķu, amatpersonu, likumsargu un sabiedrības attieksme pret spēles noteikumiem valstī. Jo ne velti ir teiciens par vietu, kas nemēdz būt tukša.
Saistībā ar Lemberga apcietināšanu prokuratūrai vairs atpakaļceļa nav. Bet varai un sabiedrībai vēl paliek ļoti dažādas manevru iespējas. Līdz ar to ļoti dažādas ir arī turpmāko notikumu versijas – par valsts drošību, politisko un tiesisko atbildību, oligarhiju un demokrātiju.
No www.delfi.lv
