No Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres runas Briselē 2. septembrī, debatējot par Eiropas Komisijas un prezidējošās valsts Francijas sniegto Gruzijas un Krievijas krīzes analīzi.pirmdienas galotņu tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta palīdzības sniegšanai Gruzijai. Tas ir ļoti nepieciešams. Taču ne jau tikai starptautiskajai sabiedrībai ar to jānodarbojas. Uzskatu, ka arī Krievijas pienākums finansiāli piedalīties Gruzijas atjaunošanā, novēršot karadarbības radītos postījumus.Kam gan vēl jānotiek, lai ES adekvāti izvērtētu Krievijas lomu notikušajā un rīkotos tā, lai nekas tāds neatkārtotos? Vispirms mums jāatzīst, ka tā bija plānota Krievijas agresija, kuras sākums bija sistemātiskas provokācijas pret Gruziju daudzu mēnešu garumā. Ja Krievijas agresija un separātisko apgabalu neatkarības atzīšana nesaņems atbilstošu pretreakciju, tas būs skaidrs signāls, ka šī valsts tāpat var rīkoties tālāk. Galu galā arī ES valstīs ir daudz Krievijas pilsoņu, kurus tā gatava «aizstāvēt».Ir daudzas lietas, kas Krievijai vajadzīgas no mums, bet mēs sistemātiski izlaižam no rokām iniciatīvu. Uzskatu, ka šoreiz jārīkojas konsekventāk. Līdz brīdim, kad Krievija pilnībā atbrīvojusi okupētās teritorijas, jāaptur partnerības un sadarbības līguma darbība. Jāiesaldē vīzu režīma atvieglojumu līgums ar Krieviju. Vienlaikus tas jānoslēdz ar Gruziju. Jāpanāk, lai tā saucamie Krievijas miera uzturēšanas spēki tiktu aizvietoti ar starptautiskajiem miera uzturētājiem, respektējot Gruzijas teritoriālo integritāti.Mēs nedrīkstam bailīgi satraukties par tā saucamā dialoga pārtraukšanu. Patlaban tas pārvērties par vienpusēju piedāvājumu izteikšanu no mūsu un noteikumu pārkāpšanu no Krievijas puses. Jāsaprot, ka tikai stingra ES rīcība varētu likt Krievijai izvēlēties 21. gadsimta valsts cienīgu pozīciju.
www.delfi.lv
