Pārsla Oša. Līdz pensijai gandrīz desmit gadu. Uzskata, ka no valsts nevajag gaidīt vairāk kā no Dieva.
Pārsla Oša. Līdz pensijai gandrīz desmit gadu. Uzskata, ka no valsts nevajag gaidīt vairāk kā no Dieva.
“Darba stāžs man bija 20 gadu, kad notika pārmaiņas valstī. Septiņus gadus “sēdēju” mājās. 2002. gadā atradu darbu Jelgavas Zonālajā valsts arhīvā ar ļoti zemu algu – 78 latiem. Nostrādāju tur līdz 2006. gadam. Negribētu darbu darīt tikai naudas dēļ. Man svarīgi, lai tas patiktu. Tagad strādāju Platones bibliotēkā par bibliotekāri. Darbs ir labāk atalgots. Pašlaik nedomāju, kā sakrāt pensijai. Agrāk dzīvojām kopā trīs paaudzes. Omai bija 11 rubļu pensija, to vēlāk paaugstināja līdz 20 rubļiem. Neviens viņu neuzskatīja par liekēdi. Esmu pārliecināta – ja man ir ģimene, trūkums nebūs jācieš. Visas cerības nelieku tikai uz valsti un tās garantijām.
Ja man nebūtu darba, noteikti iesaistītos aktivitātēs, kas palīdzētu atgriezties darba dzīvē. Cilvēks, kurš kādu laiku pavadījis bez tā, nejūtas droši, kvalificēts, ir izsists no līdzsvara.”
