«Skaidra kā zelts lai ir tava sirds!» – šie vārdi jau gadu desmitiem lasāmi virs altāra velves Tērvetes baznīcā, kur kristīta šīsdienas gaviļniece pensionāre Aleksandra Zvejniece.
«Skaidra kā zelts lai ir tava sirds!» – šie vārdi jau gadu desmitiem lasāmi virs altāra velves Tērvetes baznīcā, kur kristīta šīsdienas gaviļniece pensionāre Aleksandra Zvejniece.
Šī atziņa jau kopš agras bērnības tika ieaudzināta mazās Aleksandras apziņā un kalpo par dzīves pamatu.
Zvejnieces kundze dzimusi Tērvetes pusē lauksaimnieku sētā un augusi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Mācījusies Tērvetes pamatskolā, un zīmīgi ir tas, ka tā laika skolēnu diena sākās ar rīta lūgšanu. Aleksandra ir dievticīga, tāpēc vēlas, lai mūsdienu skolas bērniem tiktu mācīta ticības mācība un viņi zinātu desmit Dieva svētos baušļus.
Būdama skolniece, gaviļniece piedalījās Annas Brigaderes 915. mazpulkā, kur tika iemācīta darba un Tēvzemes mīlestība. Interesantas bijušas mazpulku nometnes Tērvetes pilskalnā, kur dalībnieki guva bagātīgus iespaidus, darbojoties un klausoties Kārļa Ulmaņa svinīgās runas. Šajā darbībā bērniem tika iemācīts viss dzīvei nepieciešamais – sākot ar zinībām lauksaimniecībā līdz pat tautas tērpa darināšanai. Arī Aleksandras pūrā saglabājušies pašas noausti tautiskie svārki un ņieburs.
Vācu okupācijas laikā, savas jaunības skaistākajos gados, beigusi Jelgavas Valsts ģimnāziju. Tad 47 darba gadi nostrādāti grāmatvedībā, no kuriem 37 – Jelgavas Tirdzniecības pārvaldē.
Tagad Aleksandra ir omīte. Viņai ir trīs mazmeitas, mazdēls un divas mazmazmeitiņas. «Esmu laimīga, ka man ir tik burvīgi un zinātkāri mazbērni, kas ikdienā dod spēku un prieku!» smaidot saka Aleksandra.
Vēl gaviļniece spēku rod savā dārzā, kur darbiņu netrūkst no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Aleksandras kundzei ir savdabīga vārda vēsture – to devusi māte, kad Pirmā pasaules kara laika bēgļu gaitās darinājusi tērpu kādai krievu aktrisei ar šādu vārdu. Bērnībā Aleksandra nav zinājusi savu vārdu, jo apkārtējie viņu dēvēja par Sašiņu.
Vārdadienā gaviļniecei būs daudz sveicēju, tāpēc vienīgais un svarīgākais, ko atliek sev novēlēt, ir veselība, bet pārējām omītēm Aleksandrām un Agrām – mīļus mazbērnus!
