Pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vēža slimības novēršanai.
Pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vēža slimības novēršanai.
Ēst veselīgi
Tas ir augļiem un dārzeņiem, šķiedrvielām, pākšaugiem un pilngraudu produktiem bagāts uzturs, pavisam nedaudz patērējot dzīvnieku taukus, stipri saceptu, grilētu gaļu, kā arī kūpinājumus. Nav vēlams lietot sālītus, konservētus produktus un konditorejas izstrādājumus.
Fiziska aktivitāte un normāla ķermeņa svara uzturēšana arī nav mazsvarīga. Amerikāņu pētnieki pārliecināti, ka aptaukošanās ir viens no svarīgākajiem vēža slimības riska faktoriem. Liela nozīme ir arī hroniskiem iekaisumiem – tie noteikti jāārstē, jo jebkurā orgānā var sekmēt audzēja attīstību.
Pozitīvas emocijas palīdz saglabāt veselību, turpretī stress atstāj nevēlamu iespaidu uz cilvēka organismu un veicina dažādu somatisku jeb fizisku slimību attīstību.
Uzmanīties no saules un solārija
Jāizvairās no pārmērīgas uzturēšanās saulē. Tas var veicināt saslimšanu ar ādas vēzi un melanomu. Bīstama ir arī sauļošanās solārijos, katru mēnesi kāds klients nonāk Valsts apdegumu centrā.
Nesmēķēt
Smēķēšana veicina gandrīz visu ļaundabīgo audzēju rašanos, bet it sevišķi – plaušu un balsenes vēža, kā arī citu augšējo elpceļu audzēju attīstību, sākot no deguna un mutes dobuma. Saslimšanas risks palielinās proporcionāli dienā izsmēķēto cigarešu skaitam un smēķēšanas ilgumam gados. Atmetot šo ieradumu, paaugstinātais risks sāk krasi samazināties, ja tabaka nav lietota piecus gadus un vairāk.
Laikus jāpārbaudās
Cīņā par mirstības samazināšanu, ko izraisījis vēzis, liela nozīme ir tā sauktajai sekundārajai profilaksei, kad pacientiem, lai atklātu ļaundabīgo audzēju pavisam agrīnā stadijā, regulāri tiek veikti izmeklējumi, kaut gan nav pilnīgi nekādu slimības pazīmju. Tas nepieciešams tādēļ, ka lielākā daļa sākotnējās stadijās neizraisa manāmus veselības traucējumus, bet, ja vēzi konstatē laikus, to var sekmīgi izārstēt. Pilnīgi izveseļojas aptuveni 90 procentu pirmajā stadijā ārstēto slimnieku.
Ministru kabineta noteikumu “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” pielikums paredz vairākus profilaktiskos izmeklējumus, kas var sekmēt savlaicīgi diagnosticēt onkoloģiskās slimības. Tā ir ģimenes ārsta vispārējā veselības pārbaude, kas ietver arī ādas un gļotādu, mutes dobuma, kakla, padušu, cirkšņa limfmezglu apskati un iztaustīšanu. Paredzēta arī krūšu dziedzeru pārbaude, taisnās zarnas un tai piegulošo orgānu palpācija pēc 50 gadu vecuma, kā arī ginekoloģiskā izmeklēšana sievietēm reizi gadā.
Reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem jāveic dzemdes kakla tā sauktās onkocitoloģiskās uztriepes izmeklēšana, lai diagnosticētu agrīnu dzemdes kakla vēzi. Pie ginekologa atbilstošās vecuma grupas sievietes visā Latvijā var vērsties pēc savas iniciatīvas bez ģimenes ārsta nosūtījuma, bet profilaktiskais izmeklējums viņām reizi gadā ir par brīvu.
Lai agrīni atklātu krūts vēzi, sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados jāveic mamogrāfija – krūšu rentgenoloģiskā izmeklēšana. Nosūtījumu uz šo profilaktisko pārbaudi var dot tikai ģimenes ārsts. Sievietes nedrīkstētu aizmirst arī krūšu pašizmeklēšanu reizi mēnesī un to, ka vienreiz gadā tās jāapskata un jāiztausta ārstam.
Vēl jāpiemin slēpto asiņu izmeklēšana fēcēs reizi gadā pacientiem vecumā no 50 gadiem, lai savlaicīgi diagnosticētu taisnās un resnās zarnas vēzi.
Bezmaksas profilaktiskie izmeklējumi attiecas tikai uz iedzīvotājiem, kas aktīvi reģistrējušies pie ģimenes ārsta.
Ļaundabīgie audzēji bieži ir ielaisti. Galvenais cēlonis – novēlota pacientu vēršanās pie ārsta. 2006. gadā vēzis savlaicīgi I un II stadijā (tāpat kā 2005. gadā) konstatēts tikai 41,9 procentos gadījumu. Tas nozīmē, ka gandrīz 60 procentiem onkoloģisko slimnieku audzējs atklāts tikai tad, kad slimība jau progresējusi. Visbēdīgākais, ka tiek ielaisti daudzi tā saukto vizuālo lokalizāciju audzēji (tie ir mutes dobuma, lūpas, ādas, taisnās zarnas, sievietēm ārējo dzimumorgānu un maksts audzēji, dzemdes kakla, kā arī krūts dziedzeru vēzis), kurus ārsts var viegli konstatēt parastā pacienta apskatē, iztaustot noteiktus orgānus. 2006. gadā vizuālo lokalizāciju ļaundabīgie audzēji 27,3 procentiem slimnieku atklāti jau ielaisti – III un IV stadijā. Šie cilvēki būtu varējuši līdz smagajam stāvoklim nenonākt, ja laikus veiktu profilaktiskos izmeklējumus. Iedzīvotāji bieži vien cīnās ar ekonomiskām grūtībām un aizmirst par savu veselību. Onkoloģijā ielaistas slimības gadījumā nereti arī bagātība nelīdz.
***
Latvijā
– Uzskaitē ir 57 067 onkoloģiskie slimnieki.
– 2006. gadā sasirguši 9100 cilvēku.
– Desmit gadu laikā saslimstība ar vēzi palielinājusies par 7,69 procentiem.
***
Bēdīgā statistika
2006. gadā Jelgavā un rajonā
– Jelgavā ar onkoloģiskajām slimībām pērn saslimuši 109 cilvēki, rajonā – 57.
Diagnoze savlaicīgi (I un II stadijā) pilsētas un rajona iedzīvotājiem noteikta attiecīgi 56 un 46 procentos gadījumu. Pārējiem audzējs atklāts jau tālu progresējušās stadijās.
– Diemžēl ir daudz ielaistu ļaundabīgo audzēju, tā saukto vizuālo lokalizāciju gadījumu, kurus ārstam ir pavisam vienkārši diagnosticēt laikus – ar parastu pacienta apskati un iztaustot noteiktus orgānus. Šādi audzēji pērn konstatēti 35 Jelgavas iedzīvotājiem, no tiem 17 procentu III un IV stadijā. Rajonā atklāti 19 saslimšanas gadījumu ar vizuālo lokalizāciju audzējiem, no tiem trešā daļa III – IV stadijā. Jāpiebilst, ka Jelgavā šis rādītājs ir labāks nekā daudzviet citur Latvijā.
– No vizuālo lokalizāciju audzējiem ar krūts vēzi pilsētā saslimušas 17 sievietes, rajonā – 9.
– Ar dzemdes kakla vēzi Jelgavā uzskaitē uzņemtas 3 sievietes, bet rajonā – 1.
– Taisnās zarnas vēzis konstatēts 5 pilsētas iedzīvotājiem, rajonā – 3.
– Ar ādas vēzi pilsētā saslimuši 7 cilvēki, rajonā – 6.
Galvenais audzēju ielaistības cēlonis ir novēlota pacienta vēršanās pie ārsta.
***
Uzziņai
No 1. janvāra mainīta pieejamība speciālistiem. Līdz ar to Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā pacientu iespējams pieņemt tikai tad, ja viņš reģistrējies pie ģimenes ārsta, kuram ir līgums ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru (VOVAA), un aizpildījis pacienta reģistrācijas kartiņu, kurā jāparakstās gan viņam, gan ģimenes ārstam. Ja ģimenes ārstam ir vairāk nekā 2000 pacientu, viņš var jaunus nereģistrēt. Tad jāmeklē cits vai jāzvana uz VOVAA pa bezmaksas tālruni 800 1234, lai uzzinātu, kur ir vēl kāds ģimenes ārsts, kas nav pilnībā noslogots. Ja cilvēks nav reģistrējies pie ģimenes ārsta, tad ne speciālistiem, ne specializētajai iestādei viņa aprūpi VOVAA neapmaksā. Tāpēc šos pacientus Latvijas Onkoloģijas centrā pieņem tikai par maksu. Ja cilvēks nevar to izdarīt, vienīgā izeja – reģistrēties pie ģimenes ārsta.
