Šogad tas notika 20. martā pulksten 21.55. Sākās pavasaris. Ziemai, šai nožēlojamai kaulu saldētājai, pienācis gals.
Šogad tas notika 20. martā pulksten 21.55. Sākās pavasaris. Ziemai, šai nožēlojamai kaulu saldētājai, pienācis gals.
Mani ļoti interesē šīs parādības pavasara sagaidīšanas izpausmes. Rīgā pat tika rīkots pavasara sagaidīšanas pasākums, ko organizēja «Casablanca 2000», Jelgavā, šķiet, nekā.
Ko par pavasara atnākšanu saka jaunieši? Kā šopavasar jūtas viņi?
Kā lai nepriecājas par pavasara atnākšanu! Tas ir mans mīļākais gadalaiks viss mostas, zāle sāks zaļot, kokiem raisīsies lapas…
Sen biju noilgojusies pēc pavasara, man ziema bija galīgi noriebusies. Man patīk, ka saule spīd, viss zaļo un cilvēki ir labā garastāvoklī.
Pavasaris atnāca tik negaidīti. Es to jau sen gaidīju, bet viņš mani krāpa, parādīja savu spēku, nokausēja sniegu, bet tas arī viss.
Sastopami arī cilvēki, kas nepriecājas par šā gadalaika ierašanos.
Šķiet, neesmu sajūsmā par pavasari. Man viņš nepatīk, un viss. Tas ir šausmīgi. Man nepatīk sauss un karsts laiks. Tas mani piebeigs.
Vai jūs būtu ar mieru piedalīties pavasara atnākšanas svinībās?
Nekas jau te, Jelgavā, netika organizēts. Žēl. Tas būtu tik jauki, ja būtu kāds pasākums par godu šim nozīmīgajam notikumam.
Nē, nejūtu vajadzību.
Kādēļ gan ne! Svinēt ir un būs jauki. Man patīk svinēt.
Kā jau teicu, pavasaris man nepatīk. Skaidrs, ka esmu pret visa veida pavasara atzīmēšanu. Ja es teiktu, ka man tas patīk, es sevi zaimotu.
Ko jūs gaidāt no pavasara?
Kādēļ man kaut kas būtu no viņa jāgaida?
No pavasara es visvairāk gaidu pavasara lietu. Ak Dievs, kā es ilgojos pēc pavasara lietus! Tas ir dievīgs!