Valgundes pagasta Padomes priekšsēdētājs Edgars Turks stāsta, ka trīs dienas pirms katras sēdes deputātiem ir pieejami izskatāmie materiāli, diemžēl ieinteresētība ir niecīga.
Valgundes pagasta Padomes priekšsēdētājs Edgars Turks stāsta, ka trīs dienas pirms katras sēdes deputātiem ir pieejami izskatāmie materiāli, diemžēl ieinteresētība ir niecīga: «Jau iepriekšējā sasaukumā, kad biju deputāts, es gandrīz vienīgais izmantoju šo iespēju. Arī tagad situācija nav mainījusies. Es gan gribētu, ka deputāti izrādītu lielāku interesi par savu darbu.»
Jūs paralēli darbam veterinārijā jau 25 gadus esat bijis arī deputāts – gan vietējā, gan rajona mēroga pašvaldībā. Vai uzskatāt, ka tas ir optimālais laiks, kad būtu vērts padomāt par nopietnāku politisko karjeru?
Man nekad nav bijis mērķis kļūt par priekšsēdētāju, es gandarījumu guvu arī savā līdzšinējā darbā, strādājot par veterinārārstu. Iespēja kļūt par Valgundes pašvaldības vadītāju man bija jau 1996. gadā, kad neilgi pirms sasaukuma beigām no sava amata atteicās priekšsēdētājs Juris Sīlis. Taču es nepiekritu šim piedāvājumam. Biju deputāts – zināju par visām jomām pagastā un biju apmierināts ar savu ikdienas darbu.
Tātad šajās vēlēšanās situācija pavērsās citādi?
Jā, bija jūtams, ka pašvaldības darbā kaut kas ir jāmaina. Iepriekšējā sasaukumā es piederēju pie opozīcijas. Un tolaik tās viedoklis gandrīz nekad netika ņemts vērā, tāpēc arī radās kļūdas pašvaldības darbā. Kad šogad pirms vēlēšanām zemnieku saimniecības «Mežinieki» īpašnieks Jānis Kalviņš organizēja savu sarakstu, piekritu tajā kandidēt. Mēs ieguvām piecas vietas, bet iepriekšējās priekšsēdētājas saraksts – četras vietas Padomē. Tad arī sapratām, ka atkāpties nevar un jāiet tik uz priekšu.
Vai ilgi domājāt, pirms piekritāt kļūt par priekšsēdētāju?
Sapratu, ka J.Kalviņš šo amatu neuzņemsies, jo zemnieku saimniecība prasa lielu uzmanību. Tāpēc jāpiekrīt bija man.
Kas tieši jūs neapmierināja iepriekšējās priekšsēdētājas darbā?
Autoritārais darba stils – daudzi jautājumi tika izlemti vienpersoniski. Piemēram, kad priekšsēdētāja devās atvaļinājumā, viņas pienākumus nepildīja vietnieks, kā tam vajadzētu būt, bet gan izpilddirektore, kas pat nebija deputāte. Tas ir rupjš pārkāpums. Arī no iedzīvotājiem bieži tika dzirdēts, ka viņu viedoklis netiek uzklausīts.
Kāds bija jūsu pirmais darbs jaunajā amatā?
Sāku ar to, ka izmainīju pašvaldības nolikumu. Iedzīvotāji bija lūguši pagarināt pieņemšanas laiku pašvaldībā. Līdz šim tas bija pirmdienās līdz pulksten 17, tādēļ strādājošie nevarēja nokārtot savas lietas. Mēs šajā dienā darba laiku pagarinājām līdz pulksten 19.
Vai tas ir attaisnojies un pirmdienu vakaros uz pašvaldību nāk daudzi pagasta ļaudis?
Nevarētu teikt, ka cilvēki nāk masveidā, bet pa kādam tomēr ierodas. Tas varētu būt tādēļ, ka ne visi vēl zina par šīm izmaiņām. Līdz šim iedzīvotājus informējām ar vietējā pagasta laikraksta starpniecību, tas iznāca četrreiz gadā. Tagad esam sapratuši, ka ar to ir par maz, un ir nolemts savu avīzīti izdot vismaz sešas reizes gadā. Patiesībā arī tas nav pietiekami, tāpēc šo jautājumu turpināsim izskatīt.
Pašvaldības budžets pieņemts jau iepriekšējā sasaukumā, vai plānojat tajā izdarīt izmaiņas?
Pagaidām noteikti ne. Pieļauju, ka nelielas izmaiņas varētu būt vajadzīgas, kad paies pirmais pusgads. Pašvaldībai pieder mikroautobuss «Latvija», kam nu jau ir desmit gadu, – nevaram vairs iziet tehnisko apskati. Braucamo vajadzētu nomainīt, šā gada budžetā tam ir atvēlēti pieci tūkstoši latu. Esam jau izsludinājuši konkursu un cenu aptauju. Izraudzīta arī firma, kas autobusu piegādās.
Nopietns uzdevums būs apspriest jautājumu par kultūras nama ēku. Patlaban tā pieder privātpersonai, kas tagad grib to pārdot pašvaldībai. Mums jāizlemj, vai pirkt šo īpašumu un kā to uzturēt. Jāsaprot viens: ja nolemsim šo namu iegādāties, tad noteikti groži būs jāsavelk ciešāk un uz kāda cita rēķina jāietaupa, protams, jāņem arī kredīts. Ēka, protams, pagastam lieti derētu – tur varētu atrasties laba sporta zāle, bibliotēka, kafejnīca un pat novadpētniecības muzejs. Bet pagaidām, kamēr vēl nav skaidra administratīvi teritoriālā reforma un arī sabiedrības domas, ar šādu nopietnu pirkumu nevajadzētu steigties.
Jūsu pašvaldība savu nostāju par reformas projektu jau ir izteikusi. Vai cerat, ka tas arī tiks ņemts vērā?
Domāju, ka reforma tomēr notiks likuma noteiktajā kārtībā, jo nebūtu prātīgi valdošajām partijām pirms pašām vēlēšanām spert tik krasu soli. Tas nebūtu politiski izdevīgi. Mūsu pagastam vispār būtu grūti ar kādu sadarboties, jo nav pašvaldības, kas atrastos cieši mums līdzās. Valgundnieki dzīvo 20 procentos no pagasta teritorijas – trīs lielākajos ciematos gar upes krastu. Patlaban mums ir noslēgts sadarbības līgums ar Cenu un Ozolnieku pagastu, taču reāli mums kopēja ir maz. Tagad gan uz trim mēnešiem būsim ļoti saistīti, jo, kamēr remontēs Iecavas tiltu, labāk varēsim iepazīt kaimiņus, kas brauks pa mazajiem apkārtceļiem.
Vai līdz ar jauno amatu jūsu ikdiena ir krasi mainījusies?
Dažas izmaiņas ir gan. Taču rīts sākas tāpat kā līdz šim – pulksten 8.30 nāku uz darbu. Būdams veterinārārsts, līdz pulksten 10 pieņēmu apmeklētājus, bet pēc tam strādāju Dzīvokļu privatizācijas komisijā. Pēcpusdienā devos pie saviem klientiem. Tagad grūtākais, pie kā būs jāpierod, ir ilgās stundas priekšsēdētāja krēslā. Biju pieradis pie kustīga dzīvesveida, tāpēc tagad pēc nosēdētajām garajām pieņemšanas stundām nogurstu. Brīva laika man arī ir krietni vien mazāk, jo turpinu strādāt arī par veterinārārstu un, cik vien iespējams, saviem klientiem palīdzību neatsaku. Pārsvarā pie viņiem braucu nedēļas nogalēs. Ja atrodas kāds brīvs brīdis, labprāt pastrādāju pie mājas. Tur jau vienmēr var atrast, ko padarīt. Tādos brīvajos brīžos pats esmu uzcēlis pirtiņu. Arvien vairāk laiku veltu dēlam. Toms aktīvi trenējas karatē un volejbolā, tāpēc bieži iznāk viņu vadāt uz treniņiem vai sacensībām, bet, ja ir brīva diena, bumbu uzspēlējam turpat mājas pagalmā.
Edgars Turks, Valgundes pagasta Padomes priekšsēdētājs
Dzimis 1945. gadā Saldus rajona Kursīšu pagastā.
Izglītība – absolvējis Pampāļu septiņgadīgo skolu, Ezeres vidusskolu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (tolaik –akadēmijas) Veterinārijas fakultāti.
Darbavietas – kolhoza «Jaunā gvarde» galvenais veterinārārsts, kolhoza «Vienība» galvenais veterinārārsts, kopš 1992. gada – Valgundes pagasta veterinārārsts.
Ģimene: sieva Laima strādā Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā, meita Zanda – Valsts veterinārajā dienestā, bet dēls Toms mācās Kalnciema vidusskolas 6. klasē.
Vaļasprieks – veterinārija (joprojām neatsaka palīdzību), sports – padodas gandrīz visi sporta veidi.
Pēc horoskopa – Skorpions, taču pēc pareģojumiem nevadās, tomēr dažreiz vakaros tos izlasa.
