Šogad aprit 25 gadi, kopš Latvijā pirmajam pacientam tikusi izdarīta orgānu transplantācija P.Stradiņa klīniskās slimnīcas Nieru transplantācijas centrā.
Šogad aprit 25 gadi, kopš Latvijā pirmajam pacientam tikusi izdarīta orgānu transplantācija P.Stradiņa klīniskās slimnīcas Nieru transplantācijas centrā. Par tās nodaļas vadītāju visus gadus strādājis ārsts transplantologs Jānis Bicāns. Viņu «Ziņas» aicināja uz sarunu par šo nopietno tematu.
Divdesmit piecos gados veikts vairāk nekā 600 nieru pārstādīšanas operāciju, dzīvība glābta simtiem cilvēku, tajā skaitā arī ne mazumam jelgavnieku. Pašlaik aptuveni 50 cilvēku gaida nieri, citi to dara jau gadiem. Vairāk nekā 100 cilvēku dzīvību uztur ar mākslīgās nieres palīdzību.
Operācijai gatavi 50 cilvēki
Transplantācija jeb pārstādīšana ir operācija, kuras laikā dzīva vai miruša cilvēka (donora) orgāni tiek pārstādīti hroniski smagi slima cilvēka (recipienta) organismā, lai atjaunotu to funkciju. Transplantācija var glābt slima cilvēka dzīvību. Latvijā pagaidām iespējama tikai nieru pārstādīšana.
Latvijā katru gadu apmēram 100 slimniekiem rodas neatgriezeniski nieru funkciju traucējumi, un šie slimnieki jāārstē ar mākslīgās nieres palīdzību un jāgatavo nieres transplantācijai, pretējā gadījumā pacienti mirst. Mākslīgā niere atļauj pacientam dzīvot, taču tikai nieres transplantācija var pilnīgi normalizēt slimnieka dzīvi.
Pagājušajā gadā Latvijā tika izdarītas 43 nieru pārstādīšanas operācijas, trīs cilvēki pēc operācijas mira un trijiem pacientiem operēto nieri vajadzēja ņemt laukā. Patlaban nieri gaida apmēram 50 cilvēku, bet ar mākslīgo nieri ārstējas vairāk nekā 100 pacientu. Ārstējoties ar mākslīgo nieri nenozīmē būt tai pieslēgtam visu laiku, pacients dzīvo mājās, gaida izsaukumu uz slimnīcu, bet trīs reizes nedēļā brauc uz turieni veikt dialīzi (pieslēgšanās mākslīgajai nierei uz četrām stundām, kad ar katetra palīdzību slimniekam no asinīm ar speciālu aparatūru attīra sārņvielas). Ar tik kvalitatīvām metodēm, kādas ir pašlaik, cilvēks ar mākslīgo nieri varētu nodzīvot tikpat ilgi, cik ar donora nieri, bet ar pārstādītu nieri izveidojas pavisam citāds dzīves ritms. Reizēm cilvēkam nieres nefunkcionē, viņam gadiem vispār nav urīna, un bez dialīzes viņš nevar iztikt. Ir pacienti, kas nodzīvo gadu divus, citi pat desmit, bet vidēji no 7 līdz 10 gadiem. Slimnieks ik pēc diviem mēnešiem brauc uz medicīniskajām pārbaudēm, lai pierādītu, ka ir gatavs jebkurā brīdī doties uz operāciju zāli un saņemt nieri.
Nieres īpaši jāpiemeklē
Nieres donors ir cilvēks, kas neiebilst, ka viņa mūža laikā vai pēc nāves viņa orgānu vai orgānus izmanto transplantācijai.
Nieru pārstādīšanas nodaļā ir izveidots pacientu saraksts, kas gaida orgānu, mediķu rīcībā ir viņu asins laboratoriskie izmeklējumi. Jebkuram no viņiem donora niere nebūs piemērota. Diemžēl ir arī tā, ka pacients nomirst, nesagaidījis nieri. Transplantācijai nieres vienmēr ir vajadzīgas, un katrs potenciāls donors ir ļoti gaidīts. Par donoru var kļūt arī dzīvs cilvēks. Kāds var ziedot vienu nieri transplantācijas vajadzībām tuvam radiniekam. Ir bijis gadījums, kurā tēvs ziedoja nieri savai 14 gadu vecajai meitai. Ideāli ir, ja donors un recipients ir pēc iespējas vienādā vecumā, ar tuvāku radniecību un vienādu dzimumu. Šais gadījumos audu saderība nodrošina labāku transplantāta funkciju. Pārējos gadījumos pacients gaida nieri no donora, kam iestājusies klīniskā nāve. Pēc orgāna izņemšanas donoram tiek izšķirts jautājums, kuram slimniekam šis orgāns būs piemērotākais. To nosaka, izdarot specifiskas imunoloģiskās saderības analīzes. Turklāt tiek veiktas speciālas audu saderības reakcijas. Šie laboratoriskie izmeklējumi tiek veikti Asins donoru centrā četru piecu stundu laikā. Recipientam ir jābūt sarakstā un pilnīgi veselam. Ja orgāns ir piemērots transplantācijai, pacientu steidzami nogādā Nieru transplantācijas centrā, kur viņam veic operāciju.
Potenciālais donors diennakti jānovēro
Transplantācijai var izmantot orgānus no cilvēkiem, kas guvuši smagas galvas traumas, insultu vai smadzeņu audzēja gadījumā, kad asinsrite smadzenēs ir tik stipri traucēta, ka smadzenes neatgriezeniski iet bojā. Šādam slimniekam elpošanu uztur ar elpināšanas aparāta palīdzību, tā nodrošinot sirdsdarbību un līdz ar to asinsriti dzīvībai svarīgos orgānos. Patiesībā smadzeņu nāve nozīmē arī cilvēka nāvi. Smadzeņu nāvi konstatē vismaz divi ārsti: reanimatologs un neiroķirurgs vai neirologs, pacientu pastiprināti novērojot slimnīcas reanimācijas nodaļā. Ja nav speciālas aparatūras, novērošana ilgst 24 stundas, un tikai tad var konstatēt smadzeņu nāves diagnozi. To nosaka ārsti, kas ir pilnīgi neatkarīgi no speciālistiem, kuri nodarbojas ar orgānu transplantāciju. Ārsti transplantologi nav tiesīgi piedalīties šāda slimnieka ārstēšanā un nāves konstatēšanā. Ar orgānu transplantāciju drīkst nodarboties tikai sertificēti ārsti (Latvijā pavisam tādi ir septiņi, bet reāli ar to nodarbojas tikai divi). Vēl var būt arī otrs variants, kad cilvēks miris bioloģiskā nāvē, kad viņam apstājusies sirdsdarbība un elpošana. Tad gan mediķiem nav laika ne mirklis. Ja mediķu rīcībā nav informācijas par mirušā vēlēšanos vai nevēlēšanos izņemt orgānus, ārstiem ir tiesības izņemt orgānus no mirušā cilvēka. Ja nieres netiek pēc iespējas īsākā laikā izņemtas, tās aiziet bojā. No organisma izņemtās un ar speciālu šķīdumu uzpildītās nieres var tikt glabātas +4 līdz +6 grādu temperatūrā ne ilgāk par 30 stundām.
Juridiskie aspekti
Visa pamatā ir likums «Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā», ko 1992. gada 15. decembrī pieņēmusi Latvijas Republikas Augstākā padome. Savu nevēlēšanos būt par donoru jebkurš cilvēks var izteikt rakstveidā sava mūža laikā. Nevēlēšanos var rakstveidā izteikt arī mirušā cilvēka tuvi radinieki, uzzinot par viņa smago stāvokli.
Mediķiem nav aktīvi jāmeklē slimnieka radinieki, lai iegūtu atļauju izmantot mirušā orgānus.
Pasē var ielikt zīmogu
Cilvēks var brīvi izvēlēties, kas ar viņa ķermeni un organismu notiks pēc viņa nāves. Viņš pasē var ielikt zīmogu, ka atļauj izņemt savus orgānus vai arī ka neatļauj. Piederīgie, zinot, ka tuvinieks ir slimnīcā, var aizliegt viņam izņemt orgānus.
Pēdējā laikā, cik vien iespējams, mēs tuviniekus uzmeklējam, lai nerastos pārpratumi. Ar viņiem var runāt tikai pēc slimnieka smadzeņu nāves konstatēšanas, jo donors ir miris cilvēks un visu pārējo laiku viņš ir pacients, un ne ar vienu piederīgo neesam tiesīgi runāt, kas notiks pēc pacienta nāves, stāsta J.Bicāns.
Likums aizliedz orgānu tirdzniecību
Diemžēl pēdējā laikā nieru transplantācijas nodaļā aizvien biežāk tiek saņemtas vēstules, kurās pilnīgi veseli un pat gados jauni cilvēki izsaka vēlēšanos ziedot vienu savu nieri. Skumjākais gan, ka to dara ne jau aiz līdzcietības pret slimniekiem, bet naudas dēļ. Transplantācijas operācijas un slimnieku ārstēšana ar mākslīgo nieri notiek pilnīgi un tikai par valsts līdzekļiem. Viena pacienta gada ārstēšanas izmaksas ar nieres transplantāciju (slimnieka sagatavošana ar dialīzi, intensīva imūnsupresīvā terapija, slimnieka atrašanās stacionārā utt.) valstij izmaksā apmēram 15000 latu (dārgi ir imūnsupresijas preparāti). Šāda slimnieka ārstēšana tikai ar dialīzi gadā izmaksā 11 12 tūkstošu latu. Katra nākamā gada izmaksas palielinās, jo slimnieka stāvoklis ar gadiem kļūst smagāks, savukārt slimnieks ar pārstādītu nieri gadā izmaksā tikai 1500 latu.
Starp citu, kāda miruša donora radinieki, ar kuriem mēs atkārtoti runājām vairāk nekā diennakti, man sacīja: «Dakter, jūs par operāciju dabūsiet naudu, lūdzu, tad dalieties ar mums.» Kad šie cilvēki uzzināja, ka tā ir valsts programma un pacients par operāciju un orgāna saņemšanu nemaksā ne santīmu, piederīgie piekrita, atceras J.Bicāns.
Joprojām ir cilvēki, kas uzskata: jo tu vairāk ārstam «iegrūdīsi» naudu, jo drīzāk tiksi pie donora nieres. Te nauda nespēlē nekādu lomu, jo recipienta un donora asins sastāvā ir jāsakrīt ne tikai asinsgrupai, bet arī vairākiem citiem komponentiem, tādēļ recipients jāpiemeklē tāds, kura asins sastāvs visvairāk atbilst donora asins sastāvam. Ir pacienti, kas nieri gaida piecus un vairāk gadus un kam līdz šim nav derējusi neviena donora niere, ir tādi, kas, pateicoties donora asins saderībai, nieri saņēmuši ļoti ātri. Orgānu pārstādīšana nav tirgus, kā daudzi joprojām domā.
Visbiežākie donori – vļrieņi
Visā pasaulē donoru trūkst. Latvijā lielākoties donori ir vīrieši, jo viņu vidū ir lielāks traumatisms. Nodaļas jaunākajam pacientam bija desmit gadu. Par donoru var uzskatīt cilvēku līdz 65 gadiem. Svarīgs ir bioloģiskais, nevis kalendārais vecums. No pagājušā gadā izdarītajām 43 nieru transplantācijām sievietes donores bijušas 17, pārējie vīrieši.
Pacients var sākt jaunu dzīvi
Ja notikusi nieres pārstādīšana, slimnieka mūžs tiek jūtami pagarināts, uzlabojas visu orgānu un sistēmu funkcija, dzīves kvalitāte. Pacientam vairs nav jābrauc uz dialīzes seansiem. Viņš var strādāt. Daudzi slimnieki dzīvo ar funkcionējošu transplantātu 15 20 gadu. Neapšaubāmi, ārsts nevar dot nekādas garantijas, jo ir bijis tā, ka organisms «neņem pretim» donora orgānu un operācija ir neizdevusies. Cilvēkam nieru transplantāciju var izdarīt trīs reizes. Viens donors savas nieres dod uzreiz diviem recipientiem, tādēļ parasti viens pacients ir tuvāk Rīgai, otrs no Latvijas attālākas vietas, lai viņam pārstādīšanu veiktu pēdējam. Operācija ilgst no trim līdz piecām stundām.
Ir iespēja rasties citai slimībai
Jebkuram pacientam ir jāsaprot, ka ar nieru slimību nav lemts saulains mūžs. Ļoti būtiski pēc operācijas ir lietot medikamentus. Tad organisms vēl neizstrādā pietiekamas aizsargspējas un bieži vien rada iespēju attīstīties citai slimībai. Nieru pārstādīšanas nodaļā ir arī viens pacients no Jelgavas, kas ļoti neatlaidīgi cīnās ar onkoloģisku slimību.
Orgāni ceļo pa pasauli
Tirdzniecība ar orgāniem jebkurā veidā ir aizliegta. Izņemto orgānu uzskaiti veic «Balttransplant» apvienības Latvijas nodaļa. Transplantologi izmanto iegūtos orgānus pirmām kārtām Latvijā un tikai pēc tam citās Baltijas vai Skandināvijas valstīs, visus izdevumus sedz valsts. Ja kādā no valstīm nav izņemtajam orgānam atbilstoša recipienta, to var pārsūtīt uz citu valsti, kur šāds recipients ir. Operācija notiek tās slimnīcas operāciju zālē, kur miris cilvēks. Konservētais orgāns maksimāli īsā laikā jānogādā transplantācijas centrā.
Savstarpēja anonimitāte
Starp recipientu un donora tuviniekiem tiek saglabāta pilnīga anonimitāte.
Ļoti bieži pacients vēlas uzzināt sava donora adresi un uzvārdu, kaut vai tāpēc, lai ziedus noliktu uz viņa kapa. Diemžēl likums to aizliedz darīt. Mēs pacientam atklājam, vai donors ir vīrietis vai sieviete, cik vecs un kā gājis bojā, bet vairāk neko sacīt nedrīkstam. Arī ja donora tuvinieki vēlas uzzināt, kam ir viņa nieres, mēs pasakām tikai, vai pacients ir vīrietis vai sieviete, kādas profesijas pārstāvis un cik labi sadzīvo ar savu jauno orgānu, saka J.Bicāns.
