2001. gadā 21. februārī Romā pāvests Jānis Pāvils II pasniedza kardināla sarkano cepuri Rīgas arhibīskapam metropolītam Jānim Pujatam.
2001. gadā 21. februārī Romā pāvests Jānis Pāvils II pasniedza kardināla sarkano cepuri Rīgas arhibīskapam metropolītam Jānim Pujatam.
1982. gads Latvijas katoļu baznīcas vēsturē bija ievērojams notikums ar to, ka Juliāns Vaivods kļuva par pirmo kardinālu ne vien Latvijā, bet visā toreizējā padomju režīma nometnē. Jānis Pujats ar Dieva palīgu būs pirmais Latvijas kardināls, kas piedalīsies konklāvā, proti, jaunā pāvesta vēlēšanās. J.Vaivodam tajā laikā bija pāri astoņdesmit gadiem, un viņš nevarēja piedalīties pāvesta vēlēšanās.
2001. gadā 21. februārī pāvests Jānis Pāvils II iecēla 44 jaunus kardinālus. J.Pujats bija nozīmēts par kardinālu in pectore, tas ir, «pāvesta sirdī», jau 1998. gadā.
Pasaules prese Latvijas kardinālu Jāni Pujatu un Ukrainas kardinālu Marianu Javorski dēvē par Padomju Savienības režīma mocekļiem. Pāvests Jānis Pāvils II, ieceļot šos divus kardinālus, sacīja: «Es gribu izteikt atzinību tām divdesmitā gadu simteņa baznīcām, kuras tika visvairāk pārbaudītas un kuru locekļi ir bijuši paraugi, paciešot visu un apliecinot savu ticību Dievam līdz pat nāvei.» Jānis Pāvils II norāda uz patieso sarkanās kardināla cepures nozīmi, proti, «būt gataviem kalpot baznīcai līdz pat asinis izliešanai». Viņš sagaida no Austrumeiropas kardināliem gudrību, kā būt drosmīgiem baznīcas lieciniekiem un reizē būt atvērtiem dialogam ar šodienas pasauli.
Ieceļot jaunos kardinālus, kardinālu kolēģija ir sasniegusi visaugstāko to skaitu vēsturē, proti, 185 kardināli, no kuriem 135 ir mazāk par 80 gadiem, un viņi var piedalīties pāvesta vēlēšanās. 135 kardināli pa kontinentiem sadalās šādi: Eiropā – 65 (24 no Itālijas), Amerikā – 40 (ASV – 11, Kanādā – 2 un Dienvidamerikā – 27), Āfrikā – 13, Āzijā – 13 un Okeānijā – 4. Starp jaunajiem kardināliem 10 ir no Austrumeiropas. Pasaules presē tiek prognozēts, ka nākamais pāvests varētu nākt no Dienvidamerikas.
Tā kā J.Pujats ir iecelts par kardinālu 1998. gadā, viņam ir lielāka priekšrocība par citiem jaunajiem kardināliem un viņš ir ieskaitīts kardinālu priesteru kategorijā. Ir trīs kardinālu kategorijas: kardinālu bīskapu, kardinālu priesteru un kardinālu diakonu. Kardinālu bīskapu kategorijā ir tikai seši kardināli ar kardinālu dekānu priekšgalā un tie ir vatikāna kūrijas kardināli, kas ir bijuši par kardināliem vismaz desmit gadu. Lielākā kardinālu kategorija ir kardināli priesteri, kurā ieiet visi rezidējošie arhibīskapi.
Kardināliem tiek piešķirts goda tituls uz vienu no Romas baznīcām. J.Pujatam tā ir Sv.Silvijas baznīca Romas apkaimē. Šis dievnams ir 80 gadu vecs, celts modernā stilā, tajā ir 20 000 draudzes locekļu un divi vikāri. Sv.Silvijas draudzes prāvests cer apciemot Latviju un priecājas, ka J.Pujats ir pastorāls kardināls un izprot draudzes dzīvi.
Kur vien J.Pujats darbojas, tur parādās Latgales saimnieka tikums, priestera dedzība un atbildība Dieva un baznīcas priekšā. Pāvests Jānis Pāvils II viņu izraudzījies par savu tuvu padomnieku un baznīcas princi, nu ir Latvijas pienākums uzņemt J.Pujatu kā Latvijas izredzēto dēlu, kuram ir pasniegta sarkanā kardināla cepure mūsu visu godam un cieņai.
Kardināls Jānis Pujats
29. martā atzīmē 50 gadu priesterības jubileju un reizē arī Latvijā savu iecelšanu kardināla kārtā.
Dzimis Nautrēnos 1930. gada 14. novembrī.
Par priesteri iesvētīts 21 gada vecumā, 1951. gada 29. martā, kad padomju režīms slēdza semināru.
Par bīskapu iesvētīts 1991. gada 1. jūnijā kā kardināla Juliana Vaivoda pēctecis.
Padomju laikā publicējies pagrīdes preses iespiedumos.
Lieli nopelni Aglonas bazilikas sakārtošanā pāvesta vizitācijai 1993. gadā un vienpadsmit jauno baznīcu celšanā Vidzemē.
