Uz pasākumu aicināti novada iedzīvotāji, kas pārcietuši izsūtījumu, kā arī jaunā paaudze.
27. martā pulksten 16, turpinot vairāku gadu tradīciju, Ozolnieku novada muzejā (Ozolniekos, Rīgas ielā 29) esat aicināti uz piemiņas pasākumu 1949. gada 25. marta deportācijas upuriem.Pirms diviem gadiem pie mums viesojās Latvijas Valsts arhīva darbiniece vēsturniece Iveta Šķiņķe. Viņa piedalījās izdevumu par Staļina režīma represijām veidošanā, un tajā laikā arhīvs gatavoja grāmatu «Aizvestie. 1949. gada 25. marts». Tā divos sējumos jau iznākusi, un interesenti ar to iepazinušies. Šogad pasākumā paredzēts rādīt filmu «Nesalauztie», kas stāsta par nacionālo partizānu kustību no sākumiem līdz mūsdienām. Filmas scenārija autors ir vēl nesenais Valsts arhīva pētnieks vēsturnieks Ritvars Jansons un filmas režisors – Raits Valters. Nacionālo partizānu jeb mežabrāļu kustība cieši saistīta ar deportāciju 1949. gada 25. martā, jo viens no tās mērķiem bija dot triecienu partizānu atbalstam. Atskats pagātnēŠogad mēs atskatīsimies uz notikumiem pirms 60 gadiem, kad no Latvijas tika izvests vairāk nekā 41 tūkstotis civiliedzīvotāju, kuru vidū bija 10 987 bērni vecumā līdz 16 gadiem. Deportētie nonāca Osmkas, Tomskas un Amūras apgabalā. No Ozolnieku pagasta šajā dienā pirms 60 gadiem deportēja 17 cilvēku, bet izsūtījumā pasaulē nāca vēl viens – Mārtiņa un Vilmas Pavlovsku no Vecdegaiņiem dēls Gunārs svešumā piedzima jau 12. aprīlī. Izsūtīto vidū bija Ozolnieku pagasta vecsaimnieks un kokzāģētavas īpašnieks Pēteris Vējonis ar sievu Alvīni no Geņu mājām. P.Vējonis bija vēlēts pagasta padomes loceklis un pagasta vecākā biedrs (vietnieks). Viņam, par laimi, piecdesmitajos gados izdevās atgriezties Latvijā, un, cik zināms no Ozolnieku cilvēku liecībām, viņš dzīvoja Jelgavas pievārtē.Arī no Ozolnieku novadaNe visi izsūtītie latvieši varēja atgriezties tik tuvu savai dzimtajai vietai. Tā arī Ozolniekos pēc izsūtījuma apmetās daudzi represētie. Viņu vidū bija lietuvieši, kurus neielaida dzīvot pat savā dzimtajā zemē. No pazīstamiem deportētajiem cilvēkiem, kuri apmetušies un joprojām dzīvo Ozolnieku novadā, varam minēt padomju gados pazīstamo melioratoru Ilmāru Juri Bērziņu un viņa māsu Ritu Novicku. Bērziņa kunga un Novickas kundzes vecaistēvs bijis ne tikai zemnieks Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā, bet arī pagastvecis. Tēvs Kārlis Arvīds Bērziņš dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Brīvības cīņu laikā iesaukts Latvijas armijā, par varonību kaujās pret bermontiešiem saņēmis Lāčplēša kara ordeni. Pēc kara turpinājis saimniekot tēva saimniecībā Launkalnes pagastā Cēsu apriņķī, vēlāk pārņēmis īpašumā tēva mājas. Laulībā ar sievu Vilhelmīni piedzimuši pieci bērni: dēli Ilmārs, Jānis, Guntis, meitas Marga un Rita. Tēvs, būdams vecs karavīrs un dzimtenes patriots, darbojies aizsargos.Savā Launkalnes pagastā vadījis mājlopu un sējumu skaitīšanas komisiju. Pēc tam, kad Otrajā pasaules karā padomju armija otrreiz okupēja Latviju, viņš iestājās pretošanās kustībā, nacionālajos partizānos. Pēc apcietināšanas jau 1945. gadā nosūtīts uz Mordovijas nometni Dubrovlagu. Kā stāsta I.Bērziņš, viņa māte kopā ar bērniem saimniekojuši saviem spēkiem. Tas, ka tēvs jau bija lēģerī, tikai veicināja, ka visu ģimeni 1949. gada 25. martā izsūtīja uz Tomskas apgabala Čajenskas rajonu. Tur I.Bērziņš, ar labām sekmēm (vienīgais trijnieks, protams, piecu ballu sistēmā, bija PSRS Konstitūcijā) pabeidzot Kolpaševas Lauksaimniecības mehanizācijas skolu, ieguva traktorista diplomu un strādāja Čajenskas MTS. Par darbu Sibīrijā joprojām saglabājušies daudz diplomu. Pēc atgriešanās no izsūtījuma gan tēvs Kārlis Bērziņš, gan viņa bērni Ilmārs un Rita apmetās uz dzīvi Ozolniekos. Tēvs mira jau 1963. gadā, bet I.Bērziņš bija meliorators, daudzkausu ekskavatora mašīnists un guva daudzus apbalvojumus par darbu Jelgavas PMK 13. 1975. un 1976. gadā viņa vadītā brigāde uzvarēja PSRS daudzkausu ekskavatoru sacensībās. Ozolnieku meliorators bija arī Valsts prēmijas laureāts.Aicina arī jaunosPasākumā aicinu visus Ozolnieku iedzīvotājus, kas pārcietuši izsūtījumu, dalīties atmiņās par piedzīvoto un pārdzīvoto, kā to jau darījis vecais meliorators I.Bērziņš. Atceres brīdī apsolījis piedalīties arī bijušais Ozolnieku pagasta iedzīvotājs un politiski represēto kluba «Staburadze» vadītājs Pēteris Āns un citi aktīvisti. Visi, arī jaunā paaudze, aicināti apmeklēt represēto piemiņas pasākumu Ozolnieku novada muzejā.
