Vasarā Ozolnieku ezers vilina ne tikai vietējos iedzīvotājus. Saules starus un ūdeni baudīt uz turieni dodas gan jelgavnieki, gan Olaines iedzīvotāji. Karstākajās dienās atpūtnieku skaits sniedzas krietni pāri simtam.
Vasarā Ozolnieku ezers vilina ne tikai vietējos iedzīvotājus. Saules starus un ūdeni baudīt uz turieni dodas gan jelgavnieki, gan Olaines iedzīvotāji. Karstākajās dienās atpūtnieku skaits sniedzas krietni pāri simtam.
Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs stāsta, ka pludmali pie Ozolnieku ezera dienā izmanto tikai aptuveni 10 procentu vietējo iedzīvotāju. Pārējie karstā laikā ezerā veldzējas agri no rīta vai vakarpusē.
Rūpes pludmales uzturēšanā līdz ar ezera nomas līgumu uzņēmusies SIA “Ritums”, kas Ozolnieku ezeru un tā krasta teritoriju apsaimnieko jau piekto sezonu.
Sauļoties un peldēt gribētājiem par atpūtu pludmalē jāmaksā nav. Nauda tiek iekasēta vienīgi par autostāvvietas izmantošanu. Samaksājot 50 santīmu, automašīnu pludmales tuvumā novietot iespējams uz visu dienu. Tomēr M.Ainārs teic, ka cilvēki nesteidz atbalstīt ezera krasta labiekārtošanu.
“Uzskatu, ka maksa par autostāvvietu nav augsta, katrā ziņā zemāka par degvielas litra cenu, tomēr cilvēki cenšas savas mašīnas novietot citviet, tā Ozolnieku iedzīvotājiem radot zināmas neērtības,” teic M.Ainārs.
Kā spriež novada Domes vadītājs, Ozolnieku varēšana sniegt cilvēkiem iespēju atpūsties – sauļoties, peldēt, nodarboties ar ūdensslēpošanu – priecē, tomēr pašvaldība un teritorijas apsaimniekotāji cer sagaidīt no pludmales apmeklētājiem saudzīgāku attieksmi pret vidi. Lai gan ezera tuvumā izvietoti atkritumu konteineri, vakaros vietās, kur cilvēki atpūtušies, atkritumi vācami maisiem.
SIA “Ritums” ūdensslēpošanas trases pārvaldnieks Andris Venckus norāda, ka līdzekļi tiek ieguldīti ne tikai teritorijas uzturēšanai un sakopšanai. Atpūtnieku ērtībām ezera krastā izbūvētajā ēkā atrodas ģērbtuves ar skapīšiem, dušas un tualetes.
Pirms ezera un apkārtnes teritorijas apsaimniekošanu uzņēmusies SIA “Ritums”, pašvaldībai pludmales uzturēšana izmaksājusi vidēji 5 līdz 7 tūkstošus latu gadā.
