Francijā noslēgusies tā sauktā Eiropas Savienības (ES) reformu līguma ratifikācijas procedūra, ratifikācijas aktu ceturtdien publicējot oficiālajā žurnālā.
Tādējādi Francija kļuvusi par pirmo lielo ES dalībvalsti, kas ratificējusi Lisabonas līgumu, kuram jāaizvieto neveiksmīgais konstitucionālais līgums, ko 2005.gada pavasarī noraidīja Francijas vēlētāji.Taču kopumā Francija ir tikai piektā dalībvalsts, kas ratificējusi jauno līgumu, kura mērķis ir uzlabot ES lēmumu pieņemšanas procedūru pēc bloka straujās paplašināšanās. Iecerēts, ka visas dalībvalstis ratifikācijas procedūru būs pabeigušas līdz 2009.gada sākumam.”Šis vienkāršotais līgums bija Francijas iniciatīva, lai izvestu Eiropu no tai draudošās institucionālās krīzes,” nacionālajā televīzijā pārraidītajā uzrunā uzsvēra prezidents Nikolā Sarkozī, kurš pirms savas ievēlēšanas solīja atjaunot Parīzes vadošās pozīcijas Eiropā un spēlēja svarīgu lomu Lisabonas līguma teksta sagatavošanā.”Pateicoties šiem panākumiem, jo tie ir panākumi, Francija ir atgriezusies Eiropā,” sacīja prezidents.Pagājušā gada decembrī Lisabonā parakstīto līgumu abas Francijas parlamenta palātas atbalstīja ar lielu balsu vairākumu.Līdzīgi Francijas un Nīderlandes vēlētāju noraidītajai ES konstitūcijai, reformu līgums paredz izveidot bloka ārlietu ministra posteni un pastāvīgu prezidenta institūciju, ar to aizstājot pašreizējo prezidentūru, kuru rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem uzņemas viena no dalībvalstīm.Līgums samazina Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaitu, kā arī ierobežo to lēmumu loku, kuri pieņemami vienbalsīgi, tādējādi samazinot dalībvalstu veto tiesības. Lisabonas līgums ietver arī Eiropas pamattiesību hartu, taču Lielbritānija un Polija atteikušās to uzskatīt par tiesiski saistošu. Vienlaikus reformu līgumā atmestas jebkādas norādes uz ES karogu un himnu, kas vairoja eiroskeptiķu bažas par kārtējo soli federālas Eiropas virzienā.Pirms savas ievēlēšanas Sarkozī uzstāja, ka līgums ratificējams parlamentā, atsakoties no tā nodošanas apstiprināšanai referendumā.Tas izsaucis neapmierinātību opozīcijas rindās, taču prezidents uzskata, ka tā ir vienīgā iespēja izkļūt no strupceļa, kādā pēc konstitucionālā līguma noraidīšanas nonāca ES.
