Oslo, 6.sept., LETA–AFP. Norvēģijas un Lielbritānijas iznīcinātāji bijuši spiesti kārtējo reizi pacelties Krievijas bumbvedēju pārtveršanai virs Atlantijas okeāna, ceturtdien paziņoja Norvēģijas ģenerālštābs.
Astoņi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji “Tu-95″ ceturtdienas rītā tika fiksēti starptautiskajā gaisa telpā virs Barenca jūras, pavēstīja Norvēģijas ģenerālštāba pārstāvis.”Sekojot iedibinātai procedūrai, mēs pacēlām divus [iznīcinātājus] F-16s, lai iezīmētu Norvēģijas gaisa telpu. Krievijas lidmašīnas bija tuvu pie Norvēģijas gaisa telpas, taču tajā neielidoja,” teica ģenerālštāba pārstāvis.
Saskaņā ar aģentūras AFP rīcībā esošo informāciju uz notikuma zonu tika nosūtīti arī Lielbritānijas iznīcinātāji.
Krievija Oslo iepriekš bija informējusi par tuvākajās dienās gaidāmajiem militārās aviācijas manevriem, kuros piedalīšoties 12 stratēģiskie bumbvedēji. Taču to lidojumi bija paredzēti tikai pirmdien un otrdien.
Ceturtdienas incidents ir tikai kārtējais no vairākiem līdzīgiem Krievijas bumbvedēju lidojumiem pēdējā laikā.
Kā jau ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins 17.augustā paziņoja, ka Krievija nekavējoties atsāks “pastāvīgus” tālās distances stratēģisko bumbvedēju lidojumus, atsakoties no 15 gadus ilgā šādu misiju pārtraukuma.
“Mēs esam izlēmuši atsākt pastāvīgus Krievijas stratēģiskās aviācijas lidojumus,” žurnālistiem pavēstīja Putins pēc tam, kad kopā ar Ķīnas prezidentu Hu Dziņtao bija vērojuši plaša mēroga militāros manevrus Urālu reģionā.
Krievijas prezidents piebilda, ka lidojumu atsākšana ir reakcija uz citu militāro lielvalstu radītajiem draudiem.
“1992.gadā Krievija vienpusēji pārtrauca savu stratēģisko bumbvedēju lidojumus uz attāliem patrulēšanas rajoniem. Diemžēl neviens mūsu piemēram nesekoja,” savu lēmumu skaidroja Putins. “Citu valstu stratēģisko lidmašīnu lidojumi turpinās, un tas rada zināmas problēmas Krievijas Federācijas drošības garantēšanai.”
Taču jau pirms Putina paziņojuma Krievijas bumbvedēji bija pietuvojušies Norvēģijas un Lielbritānijas gaisa telpai.
Daudzi novērotāji uzskata, ka lidojumi, kas savulaik tika pārtraukti Krievijas armijas finansējuma trūkuma dēļ, uztverami kā zīme par pieaugošo Maskavas pašpārliecinātību starptautiskajā arēnā.
