Lietuvas prezidents Valds Adamkus ceturtdien atdevis Seimam atkārtotai izskatīšanai šomēnes pieņemto likumu, kurā noteikti ierobežojumi pārtikas preču tirdzniecības uzcenojumiem, par to pārkāpšanu paredzot naudas sodus 5% apmērā no tirdzniecības uzņēmuma mēneša apgrozījuma.
Prezidents ieteicis šo likumu uzskatīt par nepieņemtu. Daži politiķi jau bija paspējuši minēto likumu nosaukt par Seima kļūdu un gaidīja prezidenta veto, lielie tirdzniecības tīkli to vērtēja kā “atgriešanos padomju laikos”, bet tirgotāju asociāciju pārstāvji skaidroja, ka tādējādi cenas nevis samazināšoties, bet vēl vairāk celšoties.Likums paredzēja, ka uzņēmumi, kas tirgojas ar pārtikas precēm, nedrīkstēs ņemt par iekšējā tirgū pārdodamo pārtiku nekādus citus maksājumus, izņemot tirdzniecības uzcenojumu, kas vairumtirdzniecībā nedrīkst pārsniegt 15%, bet mazumtirdzniecībā – 20% no preces iegādes cenas.Pēc Adamkus teiktā, šāds likums pārkāptu patērētāju intereses, jo tirgus cenu regulēšana ierobežo konkurenci, traucē tirgus mehānismu darbību pārtikas preču tirdzniecībā un rada nosacījumus preču cenu kāpumam.Kā norādījis prezidents, konkrētu tirdzniecības uzcenojumu līmeņu noteikšana mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā nesekmētu pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumu konkurenci attiecībā uz cenām, līdz ar to patērētājam nāktos maksāt augstāku cenu, turklāt vienlaikus tas veicinātu zināmu preču deficīta rašanās iespēju un to preču grupu cenu pieaugumu, kurām uzcenojumu apmēri netiek regulēti.Adamkus uzskata, ka šāda likuma normas visvairāk ietekmētu tieši mazos un vidējos uzņēmumus, jo tirdzniecības uzcenojumu noteikšana samazinātu to peļņu un iespējas konkurēt tirgū.Viņš paudis viedokli, ka tāda pārtikas preču cenu regulēšana negatīvi ietekmētu Lietuvas kā tirgus ekonomikas valsts autoritāti un nesekmētu ārvalstu investoru interesi par turpmākām investīcijām Lietuvā.Tiesa, Lietuvas biznesa ziņu portāls “vz.lt” šomēnes atgādināja, ka par nepieciešamību iegrožot lieltirgotājus valstī runāts jau ne vienu vien gadu. 2005.gadā politiķi neapstiprināja likumu, ko Saimniecības ministrija bija izstrādājusi, lai nepieļautu mazumtirdzniecības uzņēmumu negodprātību un nodrošinātu to darbības caurredzamību. 2007.gada martā tika parakstīts Tirdzniecības tīklu labas gribas kodekss, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tirgotāju godprātību, tomēr lielākā daļa tirdzniecības uzņēmumu šo vienošanos ignorē.Nesen avīze “Verslo žinios” rakstīja, ka Seims līdz maijam varētu izstrādāt jaunu likumprojektu, kas ierobežotu lielo tirdzniecības uzņēmumu iespējas ļaunprātīgi izmantot savas pozīcijas tirgū.
