Tokija, 9.aug., LETA–AFP. Japānas pilsēta Nagasaki ceturtdien piemin 62.gadadienu kopš atombumbas uzmešanas pilsētai, brīdinot starptautisko sabiedrību, ka centieni novērst kodolieroču izplatību pasaulē ir apdraudēti.
Tūkstošiem cilvēku nolieca galvas un ar minūti ilgu klusuma brīdi plkst.11.02 (plkst.5.02 pēc Latvijas laika), kad pirms 62 gadiem sprāga ASV nomestā atombumba, pieminēja upurus. Ceremoniju apmeklēja arī Japānas premjerministrs Sindzo Abe.
«Mēs saskaramies ar krīzi – pašas kodolieroču neizplatīšanas struktūras brukšanu,» sacīja Nagasaki mērs Tomihisa Taue.
Bez piecām atzītajām kodolvalstīm – ASV, Krievijas, Lielbritānijas, Francijas un Ķīnas – «aizbildinoties ar pašaizsardzību», tieksmi uz kodolieročiem izrāda arī Pakistāna, Indija un Ziemeļkoreja, sacīja Taue.
Tuvajos Austrumos «kodolieroču neizplatīšanas struktūru satricinājusi» Izraēla, kurai, kā tiek uzskatīts, jau ir kodolieroči, un Irāna, kas tiek turēta aizdomās par vēlmi tādus iegūt.
«Parādoties jaunām kodolvalstīm, palielinās to pielietošanas kā arī kodoltehnoloģiju noplūdes risks,» paziņoja Taue.
Atombumba, ko ASV nometa uz Nagasaki 1945.gada 9.augustā, iznīcināja aptuveni 75 tūkstošus cilvēku un sagrāva lielāko daļu pilsētas. Gadiem ejot, atombumbas eksplozijas upuru skaits pieaudzis līdz 140 000.
Par kodoluzbrukuma mērķi toreiz bija izraudzīta tuvējā Kokuras pilsēta, bet bumbvedēja pilots, ierodoties misijas vietā, atklāja, ka pilsētu klāj mākoņi. Kā alternatīvais mērķis tika izraudzīts Nagasaki rūpnieciskais rajons pilsētas pierobežā, līdz ar to postījumi Nagasaki bija mazāki, nekā piedzīvoja Hirosima, kaut arī otrajā uzlidojumā tika izmantota daudz jaudīgāka atombumba.
Nagasaki uzmestā atombumba bija plutonija bumba, bet Hirosimas bombardēšanā tika izmantota urāna atombumba, kas ir vājāka.
