Vai nu tīši, vai netīši, bet skolēnu dzejas krājuma atvēršanas pasākums notika tieši dzejnieka un rakstnieka Jāņa Poruka 150. dzimšanas dienā.
Krājums ar simbolisko nosaukumu “Ar saknēm savā novadā” ir aizsācis jaunu tradīciju Ozolnieku vidusskolā. Turpmāk katru septembri skolēni, kā jau piederas dzejas mēnesim, rakstīs dzejoļus, pēc tam citi skolēni labākajiem dzejoļiem, kurus būs atlasījusi stingra žūrija, veidos ilustrācijas, lai jau nākamā gada rudenī atkal var vērt vaļā jaunu krājumu.
Krājuma ievadā lasām: “Ozols ir latviešu spēka simbols. Un, ja kādam novadam dots OZOLA vārds, tad jātic, ka šeit dzīvo visstiprākie, visgudrākie un mīlošākie cilvēki. Ozolnieku novada bērni savos dzejoļos pauž savu mīlestību novadam, savu ticību un piederības izjūtu. Jo te ir mūsu mājas. Te ir Ozolnieki.”
Zinot, ka Ozolnieku novads tiks apvienots un turpmāk vairs kartēs nebūs atrodams, skolēnu dzejoļi ir kā ceļamaize, kā saknes, kā spēka avots. Kā atgādinājums, ka, lai kā arī nesauktu zemi, kur dzīvojam, tā ir mūsējā.
Dzejoļu krājumā publicēti 26 jauno autoru darbi un tikpat talantīgo zīmētāju ilustrācijas. Krājuma atvēršana notika vēsā, bet saulainā rudens dienā skolas Zaļajā klasē, skanot dzejoļiem, fonā plīvojot sveču liesmiņām, vējā virpuļojot zeltainām ozola lapām un gardi smaržojot tējai un kliņģerim.
Bet jaunie dzejoļi jau ir tapuši. Un nākamā gada zeltainais rudens līdzi nesīs citu, tikpat skaistu un bagātu dzejoļu grāmatu.
“Ozolos ikkatru dienu
Tu saredzi novadu savu,
Šeit ezers kā vērdiņš zelta
Tev pamirdz visur, kur ej.”
