Par savu uzdevumu abats uzskatīja stiprināt no dzimtenes padzīto monarhu.
Lūkojot iepazīt pilsētu, kur kalpojis un dzīves pēdējās dienas vadījis 18. gadsimta vidū Longfordā dzimušais Francijas karaļgalma mācītājs Henrijs Esekss Edžvorts, Jelgavu apmeklēja abata vārdā nosaukta vēstures pētnieku grupa no Īrijas.«Katru gadu Longfordā rīkojam abatam Edžvortam veltītus festivālus, ko pērn apmeklēja arī Jelgavas muzeja pārstāves, tāpēc esam ieradušies atbildes vizītē, lai redzētu pili, kur viņš darbojās, un vietu, kur apglabāts,» stāsta bibliotekāre Mērija Reinoldsa, atklādama, ka Edžvortu dzimta bijusi ļoti slavena un abata vārds šajā Īrijas pilsētā tiek turēts augstā cieņā. Vēlas uzzināt vairāk par vēsturi un mumsPiecu cilvēku grupa, kuri ikdienā strādā dažādās specialitātēs, bet brīvo laiku velta abata Edžvorta piemiņas kopšanai, Jelgavā apmeklēja Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeju, pili, katoļu katedrāli, kur kalpojis ievērojamais īru novadnieks, un Stacijas parku, kur viņš apbedīts.Īru delegācija ne tikai izstaigāja vēstures takas, bet bija priecīgi izzināt daļu Latvijas. «Mēs pazīstam ļoti daudz latviešu, kas dzīvo Īrijā, tāpēc vēlamies vairāk uzzināt par jūsu kultūru no šīs puses,» atzīst M.Reinoldsa, atklādama, ka mūsu valstī viesojas otro reizi, bet pārējiem līdzbraucējiem šis ir pirmais Latvijas apmeklējums. Uzdevums stiprināt padzīto monarhu«Diemžēl šodien priestera Edžvorta kapa vieta, tāpat kā daudzu izcilu zinātnieku, rakstnieku, mācītāju, juristu un vienkārši godavīru atdusas vietas, nav ieraugāma, jo padomju okupācijas gados tika darīts viss, lai tautas piemiņu izdzēstu. Viens no paņēmieniem bija kapus nolīdzināt – vietās, kur kādreiz atradās kapsētas, tagad ierīkoti parki,» pauž muzeja direktore Gita Grase. Viņa stāsta, ka abats Edžvorts kā Francijas karaliskajai ģimenei tuvu stāvoša persona Jelgavā ieradās 18. gadsimta beigās, kad šeit emigrējušais Luija XVI brālis, kurš 1795. gadā sevi pasludināja par Francijas karali Luiju XVIII, iecēla viņu par savu kapelānu. Par svarīgāko uzdevumu abats uzskatīja stiprināt revolūcijas laikā no dzimtenes padzīto monarhu, kā arī rūpējās par slimajiem un ievainotajiem Jelgavas pils vienā daļā, ko aizņēma kazarmas un kara hospitālis.
