Ģ.Eliasa muzejā skatāma Pētera Pirmā Lielās sūtniecības (1697 – 1698) 310. gadadienai veltīta izstāde.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pirmajā stāvā, tā saucamajā Hercoga zālē, līdz 20. decembrim var apskatīt ceļojošo ekspozīciju «Esmu māceklis, meklēju skolotājus».Šie vārdi, kas kalpo par izstādes vadmotīvu, iegravēti Pētera Pirmā mazajā zīmogā, kas savulaik tika īpaši izgatavots Lielajai sūtniecībai. Oficiālais tās iemesls bija Krievijas militārās savienības pret Turciju noslēgšana. Lielākā daļa 19. gadsimta autoru par galveno Pētera Pirmā mērķi uzskatīja jūrniecības izpēti. Pēc mūsdienu vēsturnieku domām, par galvenajiem sūtniecības mērķiem kļuva zināšanu ieguve un profesionāļu vervēšana, lai veiktu reformas. Zināšanas un iespaidi, ko ieguva sūtniecības laikā, kļuva par gandrīz visu Krievijas valsts un tās iedzīvotāju dzīves (tai skaitā sadzīves ieradumu) kardinālo reformu pamatu.Atkārto sūtniecības maršrutuPēc izstādes iniciatoru – Latvijas Krievu muzeja koordinatora Igora Vatoļina un Liepājas krievu kopienas vadītāja Valērija Kravcova – uzrunām, klātesot Saeimas deputātam Vitālijam Orlovam (frakcija «Saskaņas centrs»), tika atklāta vēsturnieka novadpētnieka Fēliksa Tālberga un Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliogrāfes Irinas Žogotas sagatavotā ekspozīcija, kas jau pabijusi Liepājā un Rīgā un turpmāk ceļos pa vietām, kas saistītas ar Lielās sūtniecības maršrutu. Projektu organizatoriski un finansiāli atbalsta Liepājas krievu kopiena, biedrība «Pilsonība. Izglītība. Kultūra» un Latvijas Krievu muzejs.Ceļš uz RietumiemIzstādes ekspozīcijā apskatāmi 18 stendi, kas atspoguļo Lielās sūtniecības posmus un tās rezultātus Krievijā, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas teritorijai, tai skaitā tolaik zviedru pārvaldītajā Rīgā, kā arī Kurzemes centrā Mītavā.«Interese par Kurzemi Pēterim Pirmajam neapšaubāmi bija, jo lauzdams Krievijai «logu uz Eiropu», viņš meklēja iespējamās pieejas Baltijas jūrai,» pēc izstādes apskates «Ziņām» skaidroja vēsturnieks Andris Tomašūns. Ekspozīcija liek mums šo vēstures faktu atcerēties, arī materiāls savākts un sakārtots ceļojošas izstādes līmenim pietiekami labi, atzina A.Tomašūns, gan iebilstot pret to, ka stendi ir tikai krievu valodā – ja izstādes rīkotāji vēlas, lai ar materiāliem iepazītos plašs Latvijas skolu jaunatnes loks, tam jābūt pieejamam valsts valodā. (Izstādes atklāšanā Ģ.Eliasa muzejā to kā trūkumu atzina arī rīkotāju pārstāvis I.Vatoļins, kurš minēja, ka pašreiz teksti tiek tulkoti, un solīja, ka drīz tie būs pieejami latviski.)Nevajag politizēt«Protams, vēsture ir tāda, kāda tā ir, un to vajag zināt, jautājums ir par vērtējumu,» piebilda vēsturnieks, atgādinot, ka krievu karavadoņa Šeremetjeva sirojums un Pētera valdīšanas laikos nopostītā Vidzeme no mūsu tautas viedokļa nemaz nav pozitīvs notikums. A.Tomašūns baidās no tā, ka vēsture reizēm tiek pārāk politizēta – «negribētos, ka pēc atsevišķiem jau pasenas vēstures faktiem mēs tagad sāktu spriest un vērtēt, vai mūsu tagadējais kaimiņš ir labs vai slikts». «Toties no kultūras izpratnes viedokļa varam tikai priecāties par krievu kopienas Latvijā iniciatīvu – tas, ka tā interesējas par savu vēsturi, ir vēl viens solītis prom no «padomju tautas garīgā mantojuma»,» izstādes tapšanas faktu A.Tomašūns vērtē pozitīvi.
