Pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma piecu augstskolu zinātnieki izstrādājuši pētījumu «Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas». Vadošais partneris darba izstrādē bija Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma piecu augstskolu zinātnieki izstrādājuši pētījumu “Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas”. Vadošais partneris darba izstrādē bija Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Kopš otrdienas interesenti var iepazīties ar apjomīgu darba tirgus pētījumu, pie kā vairāk nekā pusotru gadu strādāja 29 zinātnieku grupa no piecām Latvijas augstskolām – LLU, Daugavpils universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils un Vidzemes augstskolām. Pētījuma zinātniskais vadītājs bija LLU zinātņu prorektors profesors Pēteris Rivža, administratīvais – asociētais profesors Voldemārs Bariss. Nu tapis un Jelgavas tipogrāfijā iespiests 185 lappušu sējums. Atjaunotajā Latvijas brīvvalstī tik plašs pētījums par darba tirgus problēmām līdz šim nebija veikts. Darba devēju un ņēmēju reprezentatīvu aptauju veica SIA “TNS Latvia” un SIA “GFK Custom Research Baltik”. Tās laikā intervēti 10177 darba ņēmēji un 6066 darba devēji.
Profesors V.Bariss sarunā ar “Ziņām” vērš uzmanību uz trim galvenajām problēmu grupām, kas analizētas pētījumā.
Diskriminācijas signālmonitorings
Darba tirgus monitorings nozīmē tā uzraudzību, novēršot problēmas, kuras var veidot sociāli nevienlīdzīgu situāciju dažādām darba tirgus dalībnieku grupām. Lai noskaidrotu diskriminācijas izpausmes, darba ņēmējiem tika uzdoti divi jautājumi: vai pēdējo divu gadu laikā nācies izjust pret sevi vērstu nevienlīdzīgu attieksmi un vai gadījies būt par liecinieku pret citiem cilvēkiem vērstai nevienlīdzībai. Pētījuma autori secinājuši, ka Latvijā vismazāk nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem ar sliktu veselību (invaliditāti) (tā uzskata 44 procenti aptaujāto) un vājām valsts valodas zināšanām (51 procents). Daudz mazāk darba devēju attieksmi pret darba ņēmējiem ietekmē ģimenes stāvoklis un reliģiskā piederība. Kas attiecas uz vecumu, interesanti, ka visvairāk ar nevienlīdzību nācies saskarties tieši jauniem, nevis vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā varētu šķist pēc sabiedrībā izplatītā viedokļa. Diskriminācija etniskās piederības dēļ sastopama daudz retāk nekā vāju valsts valodas zināšanu dēļ. Savukārt darba ņēmēja dzimums, ģimenes stāvoklis un seksuālā orientācija, pēc respondentu domām, maz ietekmē darba devēju attieksmi.
Reģionu specifiskās iezīmes
Pētījuma autori analizējuši Latvijas darba tirgu gan reģionu, gan nozaru griezumā. Tā kā pētījumā piedalījušies zinātnieki no piecām dažādu novadu augstskolām, izdevies iegūt pilnīgu ainu par tirgus attīstību visos valsts reģionos.
Darba devēju un ņēmēju attiecības
Pētītas gan tiešās darba devēju un ņēmēju attiecības, gan pastarpinātās, ko ietekmē dažādas valsts institūcijas (Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija u.tml.), arodbiedrības, darba devēju apvienības un citas nevalstiskās organizācijas. Pievērsta uzmanība tādām kategorijām kā elastība un konkurētspēja darba tirgū. Ar elastību tiek saprasta abu pušu subjektīvā gatavība un objektīvās iespējas pielāgoties ekonomiskām, sociālām un tehnoloģiskām pārmaiņām, kas skar Latvijas un tās reģionu darba tirgu. Konkurētspēja – faktori, kas konkurences apstākļos darba ņēmējam palīdz saglabāt vai iegūt darba vietu, bet darba devējam ļauj piesaistīt un noturēt savām vajadzībām atbilstošu darbaspēku. Par būtiskākajām darba devēju prasībām pret strādājošo 98,9 procenti uzskata darba disciplīnas ievērošanu, 97,3 procenti attiecības ar darba biedriem un 94,8 procenti – profesionālās zināšanas un prasmes.
Darba devēju skatījumā nepastāv būtiskas reģionālās atšķirības saistībā ar elastību un konkurētspēju, daudz spilgtāk tās parādās atkarībā no uzņēmuma darbības nozares un lieluma. Ņemot vērā, ka vairums lielo uzņēmumu un dažas specifiskās nozares koncentrētas Rīgas reģionā, pēc pētījuma autoru domām, var novērot darba tirgus polarizāciju Rīgas reģions – pārējā Latvija.
Darbinieku meklēšanā vienlaikus tiek izmantoti dažādi paņēmieni.
Satraukumu par situāciju darba tirgū var radīt darba ņēmēju pasivitāte savu tiesību realizācijā, jo 68,4 procenti aptaujāto atzinuši, ka pat tad, ja viņu darba tiesības tiktu ierobežotas, nevērstos nevienā organizācijā, kas varētu palīdzēt šīs problēmas risināt. Būtisku lomu pasivitātes veicināšanā, iespējams, spēlē profesionālo un arodbiedrību neproduktīvā darbība.
Pētījumā rodami arī daudzi citi nozīmīgi secinājumi par Latvijas darba tirgu un tā attīstības tendencēm.
