Valsts meža dienests līdz februāra beigām nolēmis pagarināt mežacūku medību termiņu, jo sniega vēl nav un to medības ir apgrūtinātas.
Valsts meža dienests līdz februāra beigām nolēmis pagarināt mežacūku medību termiņu, jo sniega vēl nav un to medības ir apgrūtinātas.
Lēmums pieņemts ziemai neraksturīgo laika apstākļu dēļ, kas daudziem mednieku kolektīviem radījis problēmas. Mežacūku populācija ir visai liela, un daudzviet šie dzīvnieki ir tik kuplā skaitā, ka vasarā nopietni apdraud lauksaimniecību.
Tomēr medniekiem jāņem vērā, ka visu sugu dzīvnieku mātītes jau ir grūsnas. Valsts meža dienests pašlaik nedrīkst aizliegt noteiktus medību veidus, tāpēc nevar strikti noteikt, ka jāatturas no medībām ar dzinējiem un jāmedī tikai uz gaidi. Tomēr speciālisti iesaka rūpīgi izvērtēt dzinēju medību rīkošanas taktiku. Nevajadzētu dzīvnieku aktīvi tramdīt, jo tas var radīt nevēlamas sekas ne vien mežacūku populācijai, bet pilnīgi visiem mežā dzīvojošajiem zvēriem.
Dzenot mastos, nav ieteicams izmantot lielus un spēcīgus dzinējsuņus, piemēram, laikas, no kuriem meža dzīvniekiem ir ļoti grūti aizbēgt.
Ja uzsnigs, ļoti rūpīgi jāpēta pēdas un jācenšas medīt tajās vietās, kur pulcējas sivēni un kuiļi, saudzējot sivēnmātes. Labāk izvēlēties gaides medības, medījot no tornīšiem, kad var labi aplūkot dzīvniekus un izlemt, kurš šaujams, bet kurš saudzējams. Turklāt, šādi medījot, dzīvniekus tik ļoti nesabiedē un viņi nepamet apvidu, kur līdz tam mituši. Uz balta fona labi var saredzēt tumšos dzīvniekus. Ja sniega tomēr nebūs, jāizmanto pilnmēness naktis, jo mežacūkas no biezokņiem iznāk vēlu un ir grūti saskatāmas.
Mežacūku medību termiņš ir ļoti garš – no 1. maija līdz 31. janvārim. Siltas ziemas var kļūt par arvien biežāku parādību, tāpēc medniekiem vajadzētu labāk plānot savu darbību un neatlikt mežacūku medības uz pēdējo brīdi, cerot uz sniegu.
Katru gadu individuāli jāizvērtē, cik ātri aug tā gada sivēni un kad viņus lietderīgi sākt medīt. Jau no mežacūku medību sezonas sākuma nevajadzētu aizmirst pērnā gada sivēnus, kuri jau krietni paaugušies. Augustā un septembrī tieši to medības lauksaimniecības kultūru postījumu vietās mežacūkas visvairāk atbaida no laukiem. Turklāt vislielāko postu parasti nodara jaunie dzīvnieki, nevis atsevišķi klejojošie lielie mežakuiļi.
***
Par mežacūkām
Ļoti uzmanīgi dzīvnieki. Pirms iznāk no paslēptuves – niedrēm, krūmājiem vai biezas laukmalas zāles –, tie ilgi stāv, osta gaisu un klausās. Ja pamanīs ko aizdomīgu vai sadzirdēs kādu nepazīstamu, biedējošu skaņu, visticamāk, tā arī neiznāks atklātā vietā un meklēs drošāku paslēptuvi vai arī nogaidīs, līdz mednieku pieveiks miegs.
Izturīgi, tāpēc jānotēmē ļoti rūpīgi un jāšauj precīzi. Vēlams to darīt vienīgi pa labi saskatāmu mērķi un no pietiekami tuva attāluma. Vislabāk dzīvniekam tēmēt galvā, kaklā vai krūtīs.
Ja pēc šāviena tas nokritis, viņam jātuvojas īpaši uzmanīgi. Iespējams, mežacūka vēl ir dzīva un gaida, kad varēs savam pāridarītājam atmaksāt. To var secināt, pavērojot viņas ausis. Ja tās pieglaustas, mežacūka noteikti vēl ir dzīva un kuru katru mirkli gatava uzbrukt. Galva šādā gadījumā ir vērsta uz to pusi, no kuras dzīvnieks atnācis. Parasti no turienes tuvojas arī mednieks.
Naktī meklēt ievainotu mežacūku ir pārāk bīstami, labāk nogaidīt līdz rītam. Ja dzīvnieks savainots, viņš pēc kāda laika apstāsies un nogulsies. Meklēšanā nevar iztikt bez labi apmācīta suņa, kas pa asins pēdām atradīs un ar balsi norādīs vietu, kur ir medījums. Šādi iespējams arī izvairīties no nepatīkamiem mirkļiem, kad no biezokņa medniekam virsū metas ievainots un uz visu gatavs mežakuilis.
