Pilnvērtīgu izglītības sistēmu un tās kvalitāti nebūs iespējams nodrošināt bez valsts un pašvaldību institūciju sadarbības, Latvijas Pašvaldību savienības Pagastu apvienības valdes sēdes dalībniekiem uzsvēra izglītības un zinātnes ministre I.Druviete.
Pilnvērtīgu izglītības sistēmu un tās kvalitāti nebūs iespējams nodrošināt bez ciešas valsts un pašvaldību institūciju sadarbības, Latvijas Pašvaldību savienības Pagastu apvienības valdes sēdes dalībniekiem vakar uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Šoreiz pašvaldību pārstāvji, izglītības pārvalžu un iestāžu vadītāji uz pagastu apvienības valdes sēdi pulcējās Līvbērzē, lai kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem diskutētu par izglītības problēmām pagastos un valstī.
I.Druviete norādīja, ka izglītības sistēmā ir problēmas, kuru risināšanā būtu jāiesaistās pašvaldībām, jo tās ir “vistuvāk cilvēkiem”. Nekavējoties jāatrisina izglītības pieejamības problēma, jo aizvien lielāks skaits skolas vecuma bērnu paliek ārpus mācību procesa, kļūstot par tā saucamajiem ielu bērniem. Kaut gan saņemtas valsts investīcijas (šogad skolu infrastruktūru sakārtošanai piešķirti vairāk nekā deviņi miljoni latu), pašvaldībām būtu jāturpina sniegt atbalsts skolu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, kas ir viens no izglītības kvalitātes kritērijiem.
Sēdē tika apspriests jautājums par profesionālo izglītības iestāžu perspektīvām, īpaši to, kas līdz 2004. gadam bijušas Zemkopības ministrijas pakļautībā. IZM pārstāvji noliedza, ka viens no risinājumiem, kā panākt, lai profesionālā izglītība atbilstu mūsdienu prasībām un valsts spētu iesaistīt pienācīgus resursus šo skolu attīstībā, ir atsevišķu profesionālās izglītības iestāžu slēgšana. Bet, ņemot vērā audzēkņu skaita samazināšanos un speciālistu trūkumu daudzās nozarēs, skolām, kas sagatavo speciālistus, liela uzmanība būtu jāpievērš mācību programmu izstrādei, pamatojoties uz darba tirgus pieprasījumu. Darba ņēmēji atzinuši, ka nereti profesionālo skolu audzēkņiem ir nepietiekama līmeņa profesionālā izglītība. Aizvien lielāks skolēnu skaits vidējās mācību iestādēs attiecīgi rada profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaita samazināšanos. IZM speciālisti norāda, ka viens no šīs problēmas cēloņiem ir nepietiekams profesionālās ievirzes darbs pamatskolā, kurā vajadzētu iesaistīties arī pašvaldībām, un neskaidra ekonomiskā situācija valstī. Jaunieši, stājoties vidusskolā, cer iegūt pietiekamas un elastīgas zināšanas, kas nodrošinās specialitātes izvēli. Profesionālās izglītības vājais punkts ir mācību prakšu organizēšana, arī šajā jautājumā IZM sagaida pašvaldības atbalstu.
Darba tirgus problēmas risināt varētu palīdzēt mūžizglītības nacionālā programma, kas cilvēkiem sniedz iespēju pārkvalificēties un apgūt darba tirgum nepieciešamās profesijas. Tam ir vajadzīgi konsultāciju centri, kur būtu pieejama koordinēta informācija par šādam iespējām.
Sanāksmē tika spriests arī par Eiropas Sociālā fonda projektu piesaisti nodarbinātības veicināšanai.
