LLU doktorāta vadītāja Evita Valdmane stāsta, ka par viņas brīvo laiku var runāt pagātnes un nākotnes formā.
LLU doktorāta vadītāja Evita Valdmane stāsta, ka par viņas brīvo laiku var runāt pagātnes un nākotnes formā.
«Studiju laikā biju teātra fane. Sekoju izrādēm un ļoti intensīvi braucu uz teātri. Sezonā apmeklēju gandrīz visas izrādes. Arī pati esmu spēlējusi teātri, jo darbojos LU Studentu teātrī un Anrija Geikina teātra studijā.» Evitas mīļākie latviešu aktieri ir Lāsma Kugrēna un Harijs Spanovskis, taču ir arī aktieri, kas pēc kādas lomas kļuvuši simpātiski. Arī pašreiz teātrim tiek rasts laiks, bet jau mazāk nekā studiju gados. «Šonedēļ biju uz izrādi «Grāfs Monte Kristo», un tā nesniedza gaidītās emocijas. Studiju laikā domāju, ka jāredz arī sliktas izrādes, lai būtu, ar ko salīdzināt,» atzīst Evita.
Daļēji kā hobijs un darbs viņai ir dot padomus citiem.
Runājot par nākotnes vaļaspriekiem, Evita stāsta, ka gribētu ceļot. Jo iespaidi ir bagātība, ko neviens nevar atņemt. «Domāju, ka nākotnē ceļošanai radīsies gan laiks, gan materiālās iespējas. Strādājot Staļģenes pamatskolā par veselības mācības skolotāju, tika apceļota Latvija. Pabiju tādās vietās, par kuru esamību nebija nojausmas. Piemēram, Cēsu apkārtni ieraudzīju citām acīm.» Ārpus Latvijas Evita ir apceļojusi Klaipēdu, Palangu, Sāremā, Čehiju un Ungāriju. Apjautājos, vai viņai ir sapņu zeme, un Evita stāsta: «Vienas sapņu zemes man nav, jo nereti izsapņotais var nerast piepildījumu. Bet tāds negaidīts ceļojums, nebūt ne tāls, var sniegt daudz pozitīvu iespaidu.» Viņa ļoti gribētu atgriezties Prāgā. «Biju tur pašā vasaras vidū, un man ļoti patika.»
Jau skolas vecumā uz skatuves skaitīt dzejolīti vai piedalīties daiļlasīšanas konkursā mazajai Evitai neesot bijusi problēma. «Man patīk būt uz skatuves. Esmu vadījusi divus saviesīgus pasākumus. Arī darbs man ir maza skatuve, kur jāaizmirst par savām emocijām un jābūt pārliecinātai, ka pacients radīs atbalstu un viņa teiktais tiks uzklausīts.»