Galvenais nav ātrums, bet pasākumā gūtie iespaidi un atziņas
Atzīmējot ar Latvijas valsts dibināšanu saistītos svētkus, “Zemgales Ziņas” aicina velopastaigā (var pievienoties arī kājnieki vai nūjotāji), kas pamatā ved pa Latvijas Brīvības cīņu vietām, taču iekļauj arī citus notikumus Jelgavas dzīvē, par ko esam stāstījuši laikrakstā.
Velopastaigas ieteicamais laiks ir no 11. novembra, Lāčplēša dienas, līdz 21. novembrim, kad 1919. gadā tieši Jelgavā Latvija tika atbrīvota no bermontiešu karapūļiem. Velopastaigu iespējams veikt dažās stundās. Tieši kurā brīdī sākt maršrutu, ir jūsu pašu izvēle. Šajos ārkārtas epidemioloģiskajos apstākļos ceļā aicinātas doties ģimenes (vienas mājsaimniecības locekļi), kā arī individuāli dalībnieki. Lūgums stingri ievērot ceļu satiksmes noteikumus!
Velopastaigas dalībniekus aicinām veikt piezīmes un fotografēt, kā arī savus stāstus un bildes nosūtīt redakcijai. Labākās piezīmes tiks publicētas “Zemgales Ziņās”, portālā zz.lv un saņems balvas. Nav obligāti jāveic pilnīgi viss maršruts, svarīgākais ir garīgais pagodinājums tiem, kas cīnījās par Latvijas brīvību, un spars par to cīnīties tālāk.
Mīlestības aleja, Staburags, bruņuvilciens…
Velopastaigas starts ir Vecpilsētas ielas rajonā – Ozolskvērā . Tālāk ceļš iet uz R pa Lielo ielu, kas pārtop par Dobeles šoseju. Tūlīt pēc starta iznāk šķērsot Dambja ielu, gar kuru agrāk gāja Hercoga Jēkaba kanāls (to aizbēra ekonomiskās krīzes laikā 1928. gadā, nodarbinot bezdarbniekus). Pa labi paliek Latvijas simtgadē atklātais 215 tūkstošu eiro vērtais vides objekts “Laika rats”, kur minēti Jelgavas vēstures fakti un katrs var apskatīt savu spoguļattēlu ar desmit akmeņiem uz galvas.
Pēc diviem kilometriem Dobeles šosejas kreisajā malā atrodas Mīlestības aleja , kas ir unikāls 18. gadsimta piemineklis. Padomju okupācijas laikā tas stāvēja aizmirsts, taču jau atmodas sākumā par to iestājas Latvijas Kultūras fonds. Ar Jelgavas pašvaldības spēkiem piemineklis ir daļēji atjaunots.
Vēl pēc diviem kilometriem – Otrajā pasaules karā kritušo un arī pēckara laikā mirušo padomju karavīru brāļu kapi, turpat blakus arī turku karavīru kapi, kas nav iezīmēti, un pilsētas Zanderu kapi. Vēl pēc kilometra Grīvas tilts pār Svēti, kam blakus atrodas hercoga Jēkaba saimnieciskā uzplaukuma laika liecinieks – stikla ceplis, kas mūsdienās ir dzīvojamā māja. Pēc 250 metriem Aizupes pamatskola ar strūklaku “Staburags” tās priekšā. Tad ļoti uzmanīgi pārvietojamies pa Dobeles šoseju (P97), jo tur nav veloceliņa, – un 700 metru no Aizupes skolas pie dzelzceļa pārbrauktuves atrodas piemineklis Siguldas kājnieku pulka sapieriem, kas 1919. gada Jelgavas atbrīvošanas cīņās nolaida no sliedēm bermontiešu bruņuvilcienu .
Tālāk sanāk atgriezties pie Aizupes skolas, un tad maršruts turpinās Z virzienā pa ceļu Tušķi–Kalnciems (V1065) līdz pagriezienam pa labi DA virzienā uz Apiņu tiltu (150 metru pirms tam uz V1065 beidzas asfalts) pār Svēti.
Vēja parka ugunis, Vārpas ciemā uzdevums
Ja velopastaiga vai pārgājiens notiek tumsā, tad no Apiņu tilta , skatoties uz R, ir labi redzamas topošā “Lafloras” vēja parka meteoroloģisko novērojumu torņa sarkanās uguntiņas, kas atrodas virs Kaigu purva 140 metru augstumā. Divus kilometrus no Apiņu tilta izvietojies Vārpas ciems (agrākais Sarkankrogs) , kur mājās “Vilkabūdas” nakšņoja Artura Kēlera vadītais bataljons, kas 1919. gada 21. novembrī, piespiežot bermontiešus bēgt, iegāja Jelgavā. Vārpas ciema centrā pie aktivitāšu centra “Līvbērze” atrodas 2013. gadā atklātais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem, no kura astoņu soļu attālumā vajadzētu būt novietotam pārsteiguma sveicienam. Tālāk apmēram divsimt metru no pieminekļa Vārpas ciema DA nomalē atrodas Šteini (komponista un mūziķa Rūdolfa Šteina dzimtās mājas). Sasniedzot Šteinus, svarīgi pamanīt asu pagriezienu uz D, kur no Vārpas ciema māju ceļa nogriežas taciņa, pa kuru iedzīvotāji, šķērsojot veco lidlauku , kājām iet uz Jelgavu (bērnībā R.Šteins, smagi nesot mūzikas instrumentus, pa šo taciņu gāja uz mūzikas skolu).
Uzvaras ielu agrāk sauca par Ezera
Pēc apmēram kilometra taciņa aizved uz vecā Jelgavas lidlauka pacelšanās–nolaišanās joslu, kas daļēji ir demontēta, taču līdzena un braukšanai ar velosipēdu piemērota. Turpinot apmēram pusotru kilometru pārvietoties pa pacelšanās–nolaišanās joslu, labajā pusē pamanāmas padomju gados būvēta lidojumu komandpunkta drupas, kur jāveic pagrieziens uz R, uz privāto lidmašīnu stāvvietām. Ap 100 metru no agrākā eskadriļas štāba iet asfaltēts, bet vairāk nekā četrdesmit gadu neremontēts ceļš, kas aizved līdz Meiju ceļam un Jelgavas autobusu parkam (puskilometra attālumā no agrākā ekskadriļas štāba). Tālāk nogurušie ir aicināti doties taisni pa Meiju ceļu līdz Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai (nepilnu kilometru no autobusu parka). Pie tās atrodas piemiņas zīme Jelgavas 1. vidusskolas skolēnu nacionālās pretošanās grupai, kas nežēlīgi tika apcietināta 1940. gada rudenī. Turpinot virzīties pa Meiju ceļu un Lielo ielu, var nonākt maršruta sākumpunktā – Ozolskvērā.
Notekūdeņi var pastāstīt par baktērijām
Velopastaigas (pārgājiena, nūjojuma) garais turpinājums pēc iziešanas no vecā lidlauka ir ZA virzienā pa Slokas ielu (Slokas iela krustojas ar Meiju ceļu pie autobusu parka). Virzoties pa Slokas ielu, pēc apmēram kilometra nonākam Driksas krastā pie pilsētas notekūdeņu attīrīšanas stacijas , kur 2020. gadā institūta “Bior” zinātnieki veica pētījumus par to, kā notekūdeņi brīdinoši signalizē par Covid-19 vīrusa klātbūtni pilsētā.
No notekūdeņu attīrīšanas stacijas tālākais maršruts iet pa Uzvaras ielu, kas savu nosaukumu ieguva par godu Jelgavas atbrīvotājiem 1919. gada 21. novembrī (agrāk Uzvaras ielu sauca par Ezera ielu). Uzvaras ielā 55 atrodas “Villa Medem”, 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā būvēta ēka, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis . Brīvības cīņu laikā villā bija izvietojies Rietumkrievijas armijas jeb bermontiešu štābs. 90. gados villā tika atvērts naktsklubs “Pie Medema”. Šī vieta parādīta filmā “Jelgava 94”, kas uzņemta pēc Jāņa Joņeva grāmatas motīviem.
Turpat blakus atrodas arī parks, ko 1881. gadā, nopērkot “Villa Medem” īpašniekiem dārza daļu, sāka iekopt Jelgavas Latviešu biedrība. Tur tika rīkoti koncerti un teātra izrādes, kā arī līgots. Pēc Jelgavas atbrīvošanas 1919. gada Brīvības cīņās parku nosauca par Uzvaras parku.
Tad gar mūzikas skolu un tirgu velopastaigas maršruts pa Jāņa Čakstes bulvāri nonāk pie Driksas tilta (kilometra attālumā no Uzvaras parka). Pa patiltē izveidotajām laipām vai pa gājēju tuneli Pils salā jāšķērso Lielā iela. Tad arī seko Lielupes tilts. Desmit metru no Lielupes tilta gala, ko iezīmē tēlnieka Gļeba Panteļejeva piktogramma, iet nobrauciens uz 2010. gadā izveidoto Lielupes promenādi .
Ūdens līmeņa mērītājs rāda variantus
Šajā vietā ir jānovērtē ūdens līmenis Lielupē. Ja betona gabalus, kas atrodas Lielupes malā un ir paliekas no vecā tilta, no visām pusēm apņem ūdens, tad ūdens līmenis ir paaugstinājies (visbiežāk tā notiek, kad ar Z vēju Lielupē tiek pagriezta pretējā virzienā straume un Lielupes grīvā tiek sadzīts Baltijas jūras ūdens) un tālāk būs jādodas pa apvedceļu. Ja betona gabali vismaz daļēji atrodas sausumā, tad turpmākais vienkāršais ceļš ir 700 metru uz priekšu, nobraucot garām Kārļa Īles veidotajam vides objektam “Sirdsputns” un, promenādes bruģim beidzoties, metrus piecdesmit pirms dzelzceļa doties lejā pie upes pa taciņu, kas aizved uz patilti. Pa tilta apakšu šķērsojot dzelzceļu, taciņa aizved uz stāvām betona kāpnēm (22 pakāpieni), pa kurām var nokļūt uz vecā dzelzceļa tilta gājēju (nevis velobraucēju) ceļa. Vecais dzelzceļa tilts netiek krāsots. Šajā maršruta punktā apskatām apvedceļa variantu, ja Lielupē ūdens līmenis ir pacēlies un, velosipēdu stumjot, ir problemātiski iziet cauri patiltei (varbūt arī kāds nevēlas nest velosipēdu pa stāvām 22 pakāpienu kāpnēm). Apvedceļš sākas Lielupes promenādes vidū, nogriežoties uz ZA un braucot pa Peldu ielu, kur atrodas “Zemgales Ziņas”. Pēc 300 metriem ir krustojums ar Cukura ielu. Tālāk, krustojumā braucot taisni, Peldu iela pārvēršas par Pļavu ielu, kas gar radošu domu centru “Svētelis” aizved līdz Garozas ielai. Pļavu un Garozas ielas krustojumā, kur redzama Jelgavas slimnīca ar pastāvīgi gaišu logu virtenēm 2., 5. un 6. stāvā, kur mediķi cīnās par Covid-19 sasirgušo veselību, priekšplānā kultūras nams “Rota”. Tālākais ceļš ir D virzienā pa Garozas ielu gar mikroautobusu rūpnīcu “Universāls Ltd.”, kur top elektrobusi (pie Garozas ielas krustojuma ar Aviācijas ielu), pie Cukurfabrikas stacijas šķērsojot Rīgas–Jelgavas dzelzceļu un pēc pārsimt metriem arī Jelgavas–Krustpils dzelzceļu. Tūlīt aiz otrās pārbrauktuves jāveic pagrieziens pa labi (R virzienā) uz Alekseja Prohorova ielu (iela nosaukta 1966. gadā vilcienu katastrofā pie Daugavas stacijas bojāgājušā mašīnista Alekseja Prohorova vārdā) un, atrodot pārtikas veikalu “Depo markets”, tālāk jāmeklē grantēts gājēju celiņš, kas gar sliedēm aizved uz Lielupes dzelzceļa tiltu .
Sevišķi uzmanīgi pie šosejas A8
Pēc Lielupes šķērsošanas ceļš turpinās gar dzelzceļa sliedēm līdz Bauskas ielai. Pa ceļam redzami augstie kravu peroni. No “Zemgales Ziņu” autora Alberta Reihenbaha (1920–2021) rakstītā var spriest, ka šī ir vieta, kur 1941. gada jūnijā tika apstādināti un papildināti ešeloni ar komunistisko represiju upuriem un kur drosmīgi jelgavnieki sniedza apcietinātajiem pārtiku. Pie Jelgavas dzirnavām pagriežoties pa kreisi uz A, pa Bauskas ielu šķērsojam veco tiltiņu pār Platoni , un tālāk D virzienā (700 metru no tiltiņa) ir krustojums ar šoseju A8. Pie krustojuma pa labi paliek Miera kapi ar piemiņas zīmi polārpētniekam Fridriham Zībergam, Pirmā un Otrā pasaules kara karavīru brāļu kapi, piemineklis gūstā mirušajiem.
Puskilometru pēc A8 šķērsojuma – Meža kapi ar Latvijā pirmo Brīvības cīņu varoņu brāļu kapiem un pieminekli, kas atklāts 1922. gadā un veidots pēc skolotāja Aleksandra Strekavina meta. Turpat blakus arī piemineklis 36 Lielbritānijas karavīriem, kas krita vai mira gūstā Pirmajā pasaules karā.
Tad atgriešanās Jelgavā, Romas ielas apkaimē, pa Nikolaja stigu, kas Meža kapus šķērso D virzienā, pirmajās krustcelēs pagriežoties uz R un tad pēc apmēram kilometra sasniedzot meža ceļu, kas ved uz holokausta piemiņas vietu . Tur var nokļūt arī vienkāršāk – atgriežoties pie A8 šosejas un pie veikala “Oāze” braucot puskilometru D virzienā pa Zālītes ielu un pēc nepilna kilometra līkumā nogriežoties pa meža ceļu. Pa Zālītes ielu aizved ceļš līdz Turaidas ielai (apmēram pusotru kilometru no A8). Nogriežoties pa Turaidas ielu, pēc pārsimt metriem ir krustojums ar Kārļa Praula ielu. Tur arī atrodama māja ar piemiņas zīmi aizsargu priekšniekam ģenerālim Kārlim Praulam .
Velopastaigas noslēgums ir pa Lietuvas šoseju, pār gaisa tiltu atgriežoties Jelgavā un pie dzelzceļa stacijas pagodinot tēlnieka Andreja Jansona atjaunoto Lāčplēša pieminekli , pēc tam pa Zemgales prospektu un Akadēmijas ielu sasniedzot tēlnieka Kārļa Jansona veidoto oriģinālā Lāčplēša pieminekļa fragmentu, kas iesaukts par Lāčplēša sirdi . Turpat blakus arī Jelgavas muzejs, Baltijā pirmās augstskolas “Academia Petrina” ēka ar piemiņas plāksni uz sienas.
Redakcijas pateicība vēsturniekam Andrim Tomašūnam par palīdzību maršruta sagatavošanā.
