Nodarbinātības veicināšanas projekta laikā pērn Jelgavā veikts pētījums par pakalpojumiem, lai gūtu priekšstatu par to pieejamību un kvalitāti.
Nodarbinātības veicināšanas projekta laikā pērn Jelgavā veikts pētījums par pakalpojumiem, lai gūtu priekšstatu par to pieejamību un kvalitāti. Noskaidrojot pilsētnieku interesi par īslaicīgajiem pakalpojumiem, secināts, ka nepieciešama to popularizēšana, kā arī sadarbība ar potenciālajiem šo darbu veicējiem.
Aptauja liecina, ka ievērojams iedzīvotāju īpatsvars izmanto pilsētā pieejamos pakalpojumus. Tos neizmanto niecīga respondentu daļa, vairāk vecāka gadagājuma cilvēki. Citu vecumu iedzīvotāju iespējas ierobežo nepietiekamie ienākumi.
Informētība un vajadzības
Visbiežāk informācija par pakalpojumiem tiek iegūta no draugiem un paziņām (35 procenti), uzziņu dienestiem (24 procenti), savukārt būtiski atpaliek pašvaldības iestādes un interneta lapas. Tātad joprojām visspēcīgākās ir neformālās saites. Secinājumu pastiprina fakts, ka gandrīz divas trešdaļas aptaujāto informāciju iegūst arī citos veidos. 70 procentu domā, ka ziņas par pakalpojumiem ir pietiekami pieejamas. Tas norāda, ka šajā jomā jāstrādā nevis ar kādu konkrētu sabiedrības grupu, bet gan ar katru potenciālo pakalpojuma saņēmēju – proti, pēc iespējas labāks jāpadara pakalpojums, ne tikai informācija par to.
Pētījumā sniegtas atbildes par 28 dažādiem pakalpojumiem. Rezultāti liecina, ka visvairāk informācijas ir par ģimenes ārsta darbu, tam seko frizieru pakalpojumi un neatliekamā medicīniskā palīdzība. Samērā nedaudz iedzīvotāju informēti, ka pilsētā pieejama grauzēju un insektu iznīcināšana, kā arī uzkopšanas serviss. Pēc tiešo interviju datiem, vismazāk informācijas ir par uzkopšanas servisa, skursteņslauķu un atkritumu pārstrādes pakalpojumiem.
Ģimenes ārsta un frizieru pakalpojumi atrodami arī izmantotāko galvgalī. Savukārt pēc uzkopšanas servisa, sanitārā dienesta, dzīvnieku kopšanas un aprūpes pieprasījums ir mazāks. Pakalpojumu nepieciešamībā paveras nedaudz citāda aina – kā pirmā minēta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Aptaujātie uztraucas arī par apavu remontu un bērēm, atkritumu pārstrādi – tie ir izmantotākie un zināmākie pakalpojumi. Kā mazāk vajadzīgi minēti tie, kuru nepieciešamību ikdienā neizjūt un kas tiek izmantoti pāris reižu gadā (asenizatora, tulkošanas, kurjera pakalpojumi). Tiešo interviju dati atšķiras – kā nepieciešami atzīti nakts patversmes piedāvājumi (84 procenti), ar kāzām saistītie (69 procenti), uzkopšanas serviss (63 procenti), grauzēju un insektu iznīcināšana (58 procenti).
Pieejamība un kvalitāte
Jelgavas iedzīvotāji neredz problēmas frizieru un foto pakalpojumu pieejamībā, ko arī pietiekami bieži izmanto. Pārsteidzoši, ka augstu novērtēta kurjeru pieejamība, jo zināšanas par tiem un izmantošana nav izplatīta. Toties pamanāms, kādēļ iedzīvotāji vēlas, lai vairāk būtu pieejami atkritumu pārstrādes pakalpojumi – to vērtējums ir viens no sliktākajiem. Zemā izklaides un atpūtas pasākumu pieejamība skaidrojama ar pusmūža cilvēku pārsvaru, kas nesaskata sev piemērotas atpūtas iespējas. Kopumā neviena pakalpojuma pieejamība nav novērtēta negatīvi, tas liecina, ka tie labākā vai sliktākā kvalitātē, taču sasniedzami.
Tiešajās intervijās atklājas, ka iedzīvotājiem vispieejamākie šķiet dažādi sadzīves pakalpojumi, piemēram, friziera, fotodarbnīcas, apavu remonta, ķīmiskās tīrītavas. Tomēr pilsētā ir tādi, kuru pieejamība vai nu apgrūtināta, vai tās nav. Pie tiem var minēt asenizatora, sanitārā dienesta, skursteņslauķa pakalpojumus, būvgružu izvešanu. Iedzīvotāji galvenokārt neapmierināti ar to pakalpojumu pieejamības iespējām, kurus viņi paši nespēj izdarīt, bet bez kuriem nav iespējams iztikt. To var skaidrot ar to, ka pilsētā ierobežoti šo pakalpojumu sniegšanas resursi, tādējādi cilvēkiem jāgaida garās rindās, kas arī liek domāt, ka tā nav vai tas daļēji pieejams.
Lai gan 56 procenti respondentu minējuši nepieciešamību pēc apbedīšanas pakalpojumiem, tomēr tie ir visaugstāk novērtētie piecu punktu skalā. Apmierinātība ar foto un frizieru pakalpojumiem ir saprotama, jo tos bieži izmanto un raksturo kā pieejamus. Savu vietu kvalitātes vērtējumā atradusi skaistumkopšana. Savukārt sliktākais vērtējums ir sanitārajiem dienestiem, sevišķi namu apsaimniekotājiem. Kopumā sasniedzamo pakalpojumu kvalitāte vērtēta salīdzinoši augstu, kaut arī atsevišķas iespējas pilsētā ir nepietiekamas.
Aizņemtība veicina pieprasījumu
18 procentu telefonaptaujā un 85 procenti tiešajās intervijās aptaujāto jelgavnieku izrāda interesi saņemt īslaicīgus pakalpojumus. Krasā datu atšķirība rāda, ka iedzīvotāji labprāt atbalsta dažādus uzlabojumus, ja viņiem ir skaidrs, kas tiek piedāvāts. Tiešajās intervijās pilsētniekiem bija iespēja izjautāt par potenciālajiem pakalpojumiem, tādējādi pozitīvi noskaņoto ir daudz vairāk.Paustās domas liek secināt, ka pieprasījums pēc īslaicīgajiem pakalpojumiem būs atkarīgs no to popularizēšanas.
Galvenā īslaicīgo pakalpojumu mērķauditorija ir visaizņemtākie iedzīvotāji – pašnodarbinātie un uzņēmēji, kā arī dažādu līmeņu vadītāji. Vislielāko interesi izrādījuši cilvēki vecumā no 25 līdz 44 gadiem.
No tiem, kuri paši ieinteresēti sniegt pakalpojumus, īslaicīgos izmantotu 32 procenti respondentu, savukārt no tiem, kuri pakalpojumus nepiedāvātu, – tikai 16 procentu. Tas parāda jau sen zināmo uzņēmējdarbības pamatprincipu: potenciālie jaunie uzņēmēji ko darīt ieinteresēti tikai tad, ja pēc tā redz nepieciešamību.
Pieprasītākie īslaicīgie pakalpojumi būtu mājsaimnieču darbs, vecu un slimu cilvēku aprūpe mājās, bērnu pieskatīšana un piemājas teritorijas sakopšana. Sievietes vairāk interesējas par mājsaimnieču pakalpojumiem (30 procentu), bērna pieskatīšanu (26 procenti), kā arī vecu cilvēku aprūpi (29 procenti). Savukārt vīriešiem interesē piemājas teritorijas sakopšana (26 procenti). Ceturtā daļa papildus minējusi mājdzīvnieku aprūpi, logu tīrīšanu, mājas vai dzīvokļu remontu un citus.
Mājsaimnieču pakalpojumi un piemājas teritorijas sakopšana visvairāk interesē salīdzinoši vidēji situētus (ar 200 – 300 latu ienākumiem mēnesī) iedzīvotājus. Iespējams, šai grupai visvairāk pūļu jāveltī, lai nodrošinātu savu dzīves līmeni, un mazāk laika paliek citiem pienākumiem. Toties bērnu pieskatīšana visvairāk interesē maksātspējīgāko daļu, to var teikt arī par mājdzīvnieku aprūpi.
Nepieciešams dialogs un motivācija
Bērnu pieskatīšana, vecu un slimu cilvēku aprūpe, kā arī mājsaimnieču darbs būtu nepieciešami vairākas reizes mēnesī vai pat nedēļā. Piemājas teritorijas sakopšanai ir sezonāls raksturs.
Summa, ko iedzīvotājs būtu gatavs maksāt par pakalpojumu, atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, ko cilvēks no tā sagaida, kā arī materiālajiem apstākļiem un iespējām. Viszemāk novērtēta vecu un slimu iedzīvotāju aprūpe. Tas izskaidrojams ar to, ka šis pakalpojums pieprasīts materiāli sliktāk situēto respondentu vidū. Savukārt mājsaimnieces izvirzās kā potenciāli vislabāk atalgotā profesija.
Vēlmi sniegt īslaicīgos pakalpojumus izteikuši vairāk nekā desmit procentu respondentu, kas ir vērā ņemama iedzīvotāju daļa. Interesi par to izteikuši 30 procentu aptaujāto studentu, kā arī 16 procentu bezdarbnieku un septiņi procenti pensionāru, kuri ir gatavi piepelnīties dažādos gadījuma darbos.
Lai pētījuma datus par potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem būtu iespējams izmantot nodarbinātības veicināšanai pilsētā, aptaujātajie, kuri bija gatavi sniegt kādu pakalpojumu, varēja atstāt savu kontaktinformāciju. Taču tam piekrita tikai puse, krietni aktīvākas bija sievietes.
Lai veicinātu īslaicīgo pakalpojumu izmantošanu un nodrošinātu jaunu darba vietu veidošanos, nepieciešamas veicinošas darbības. Proti, lai popularizētu gan pakalpojumu pieprasījumu, gan piedāvājumu, nepieciešams veikt informatīvo kampaņu un iepazīstināt iedzīvotājus ar piedāvājumu un iespēju tā gan atrast sev nepieciešamo īslaicīgo pakalpojuma sniedzēju, gan vajadzības gadījumā piedāvāt savu darbaspēku. Savukārt, lai mudinātu iedzīvotājus iesaistīties īslaicīgo pakalpojumu sniegšanā, tā dodot iespēju papildus nopelnīt, ar viņiem jāveido dialogs, kā arī jāmotivē iesaistīties pilsētā trūkstošo pakalpojumu nodrošināšanā.
***
Uzziņai
– Pētījuma laikā firma “Euro data” telefoniski aptaujājusi 1003, bet tieši – 105 jelgavniekus no jauniešu līdz cienījama vecuma gadiem.
– Nodarbošanās ziņā gandrīz puse ir pensionāri, nepilna trešā daļa aptaujāto – darba ņēmēji, daži vidējā vai augstākā līmeņa vadītāji. Aptaujā iesaistīti arī 16 uzņēmēju, 29 pašnodarbinātie, 44 studenti, 69 bezdarbnieki.
– Izglītības līmeņa ziņā gandrīz vienādās proporcijās ir cilvēki ar vidējo izglītību (28,4 procenti), vidējo speciālo (28,3 procenti) un augstāko izglītību (27,8 procenti).
– Ienākumu ziņā dominē iedzīvotāji ar maziem ikmēneša ienākumiem – līdz 100 latiem (48,1 procents). Ceturtajai daļai tie ir līdz 200, 10,8 procentiem – līdz 300 latiem. Pārējiem – lielāki.
– Tiešajās intervijās pārsvarā aptaujāti jelgavnieki vecumā līdz 54 gadiem, algoti darbinieki ar augstāko izglītību, kas labāk situēti.
***
Kā vērtējat pilsētā
pieejamo pakalpojumu kvalitāti? (no -2 līdz 2)
Ar bērēm saistīti pakalpojumi 1,59
Foto pakalpojumi 1,53
Veterinārārsta pakalpojumi 1,53
Friziera pakalpojumi 1,52
Skaistumkopšana 1,44
Neatliekamā medicīniskā pal. 1,37
Tūristu informācijas dienests 1,36
Tulkošanas pakalpojumi 1,35
Apavu remonts 1,34
Dzīvnieku kopšana un aprūpe 1,32
Būvgružu izvešana 1,31
Ķīmiskā tīrīšana un veļas mazg. 1,30
Patversme un naktspatversmes 1,30
Kurjeru pakalpojumi 1,28
Ar kāzām saistīti pakalpojumi 1,26
Skursteņslauķu pakalpojumi 1,26
Ģimenes ārsta pakalpojumi 1,25
Pirts pakalpojumi 1,21
Atkritumu pārstrādes pak. 1,15
Telpu noma 1,14
Audio un video tehnikas labošana 1,12
Asenizatora pakalpojumi 1,11
Sadzīves tehnikas un priekšmetu labošana 1,10
Izklaides un atpūtas pasākumi 1,07
Grauzēju un insektu iznīcinātāji 0,98
Uzkopšanas serviss 0,96
Sanitārie dienesti 0,76
Namu apsaimniekošana 0,43
