Jau vairākus gadus te klusāk, te skaļāk tiek runāts par zemnieku pašpārvaldi. Protams, neviens nesaka, ka tā nebūtu vajadzīga. Ir izstrādāti pat vairāki tās projekti, taču līdz risinājumam nav tikts.
Jau vairākus gadus te klusāk, te skaļāk tiek runāts par zemnieku pašpārvaldi. Protams, neviens nesaka, ka tā nebūtu vajadzīga. Ir izstrādāti pat vairāki tās projekti, taču līdz risinājumam nav tikts.
Kam pašpārvalde ir nepieciešama?
Protams, pirmām kārtām pašiem zemniekiem kā organizācija, kurai viņi ir piederīgi, kurā var paust savus uzskatus, ar kuru aizstāvēt savas intereses, izstrādāt priekšlikumus likumdošanai, kā arī darīt visu, lai zemnieks kā ražotājs tiktu cienīts un godāts.
Runā, ka Latvijā esot daudz un dažādu lauksaimnieku organizāciju, taču nevajag jaukt sabiedriskās organizācijas ar nozaru asociācijām. Katrai no tām ir sava loma un nozīme.
Ik uz soļa dzird sūkstāmies par korupciju, izšķērdību, kontrabandu, par nepieciešamību tās apkarot. Taču, kamēr neskanēs vienota tautas balss, nekas nemainīsies.
Vai atceraties 6. un 7. jūlija zemnieku protestus? Valdība bija spiesta piekāpties visām zemnieku prasībām. Kāpēc? Tāpēc, ka prasības bija apspriestas un skaidri formulētas. Katrs, kas stāvēja uz robežas, zināja, ko grib panākt. Manuprāt, pašpārvaldes galvenais uzdevums ir rosināt cilvēku iniciatīvu, celt pašapziņu, lai varētu veiksmīgi iesaistīties valstī notiekošo procesu pārvaldē.
Jau vairāk nekā desmit gadu darbojas viena no šīm pašpārvaldes formām – Zemnieku apvienība. Jo mūsu rajonā ir gana gudri un aktīvi, iniciatīvas bagāti zemnieki, kas spēj sanākt kopā un mobilizēties, kad tas ir vajadzīgs.
Zemnieku apvienībā nav domstarpību lieliem un maziem, veiksmīgiem un mazāk veiksmīgiem zemniekiem. Mēs esam kopā, lai varētu cits citam palīdzēt. Lūdzu, nāciet mūsu pulkā, ja vien jūs nav pārņēmusi vienaldzība vai egoisms!
Jelgavas rajona Zemnieku apvienības biedri izveidoja graudu audzētāju biedrību «Akots» ar cerībām piedalīties labības kombinātu privatizācijā, savu kartupeļu un dārzeņu audzētāju kooperatīvo sabiedrību «Tupenis». Aktīvi darbojas zemnieku dāmu klubiņš «Draudzenes», beidzot licence «uz rokas» būs arī zemnieku krājaizdevu sabiedrībai. Taču ikviena apvienības aktivitāte var sekmīgi notikt tikai tad, ja pietiek līdzekļu. Diemžēl to mums katastrofāli trūkst. Tādēļ problemātiska kļūst apvienības pastāvēšana.
Mums ir jāsanāk kopā, jātiek skaidrībā un jāvienojas par daudzām nozīmīgām lietām:
– par apvienības tālāko darbību, par to, kas risinās mūsu problēmas;
– vai ir vajadzīgas lauksaimnieku biedrības pagastos, kādi varētu būt to darbības galvenie virzieni;
– kā zemniekus apmierina samaksa par piegādāto produkciju, tās kvalitātes noteikšana;
– vai Latvijas zemniekiem ir jābūt mierā ar to, ka zeme tiek pārdota svešzemniekiem;
– vai nebūtu vajadzīgs likumā nostiprināts valsts atbalsts zemes pirkšanai mūsu pašu zemniekam vai vienkārši – latvietim?
Rīt, 22. septembrī, pulksten 11 mēs sanāksim kopā rajona Padomes namā un par šīm lietām izrunāsimies un vienosimies. Vai zemniekam kādreiz prāta trūcis? Jāliek tikai tam darboties!
Tiek gaidīts ikviens zemnieks un viņu atbalstošs laucinieks un pilsētnieks.
