Vēlos teikt lielu paldies LLU Veterinārās klīnikas dakterei Kristīnei Drevinskai un pārējiem darbiniekiem par mana mīluļa Mikiņa ārstēšanu.
Vēlos teikt lielu paldies LLU Veterinārās klīnikas dakterei Kristīnei Drevinskai un pārējiem darbiniekiem par mana mīluļa Mikiņa ārstēšanu.
Mašīna pagalmā nobrauca kaķīša asti, tā karājās diedziņā. Vedām uz klīniku. Tur pateica, ka aste jāamputē. Operācija tika izdarīta, apmaksāta, un pārējā ārstēšana notika mājās. Tomēr Mikiņš draiskojoties un kasoties izrāva diegus un ielikto drenu. Bija jāatgriežas klīnikā. Otrreizējai operācijai naudas vairs nebija. Jautāju, cik maksā iemidzināšana. 15 latu… Teicu – vairāk man nav. Jau apskāvu savu mīluli, lai atvadītos. Daktere sacīja, lai samaksāju, cik ir, un atstāju ārstēties. Pēc nedēļas apmeklējot Mikiņu, redzēju, cik labestīgi personāls apietas ar dzīvnieciņiem, kuri prot tikai riet, ņaudēt, kost un sāpēs pieglausties.
Salīdzināju, kāda attieksme ir poliklīnikā pret veciem un slimiem cilvēkiem, sevišķi, ja viņi slikti redz un dzird. Jāpārjautā otrreiz un jālūdz, lai vajadzīgo ārstu, laiku un kabineta numuru uzraksta uz papīrīša. Tas tiek darīts ar nepatiku, papīrīti pagrūž, tāds vārds kā “lūdzu” neeksistē.
Vissirsnīgākais paldies LLU Veterinārās klīnikas ārstei Kristīnei un pārējiem darbiniekiem par sirsnību, laipnību un iejūtību.
Ar cieņu – Herta Kaļiņina un Mikiņš bezastītis
