Kā sporta hallē uz slidām uzkāpt piecu vai sešu bērnu ģimenei, kurai nav maznodrošinātās statusa? Visiem nesanāk. Tātad – nesanāk nevienam, ja tiek ievērots vienlīdzības princips.
Kā sporta hallē uz slidām uzkāpt piecu vai sešu bērnu ģimenei, kurai nav maznodrošinātās statusa? Visiem nesanāk. Tātad – nesanāk nevienam, ja tiek ievērots vienlīdzības princips. Bet varbūt pilsētā ieviests arī daudzbērnu ģimenes statuss?
“Jelgavas Vēstneša” 2. augusta numurā lasām, ka visas daudzbērnu ģimenes nav nelabvēlīgas. Tas aizskar labvēlīgās. “Ziņu” redakcijā vērsušās vairākas daudzbērnu ģimeņu mātes, lai precizētu, kā jāsaprot šajā izdevumā rakstītais. Viņuprāt, starp “nav nelabvēlīgas” un “ir labvēlīgas” nevar likt vienlīdzības zīmi. Vārdi “nav” un “nelabvēlīgs” nav gluži tas pats, kas “ir” un “labvēlīgs”.
Šoreiz – ne jau par slidām, sporta halli vai slidkalniņu, bet par attieksmi.
Daudzbērnu un trūcīga ģimene nav viens un tas pats, tomēr bieži šī robeža ir trausla. Ģimene gan ir paēdusi, bet tai nav iespēju visiem bērniem nodrošināt pulciņus “Jundā”. Savukārt daži desmiti latu, kas tās šķir no trūcīgās ģimenes statusa, tomēr nespēj panākt, lai bērni regulāri apmeklētu mūzikas skolu, tehnisko modelēšanu un citu sev interesējošu izaugsmes un pilnveides veidu. Parasti labvēlīgas daudzbērnu ģimenes tomēr dzīvo diezgan saspiesti, jo pat trīsistabu dzīvoklis septiņiem astoņiem cilvēkiem ir tikai šaurs miteklis, un pat ļoti talantīgi vecāki nevar nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, apejot brīvā laika izmantošanas iespējas pilsētā. Arī “Lediņu” nometne, kaut tā nav dārgs prieks, pareizinot, piemēram, ar trīs, rada problēmas, jo labvēlīgai ģimenei ar krietnu bērnu pulciņu summa ir par lielu, lai atļautos šādu greznību. “Ja mans vīrs pelna labi un viņam atvelk simt latu nodokļos, kāpēc nevaram saņemt daļēju finansiālu atbalstu atvašu pilnveides vajadzībām?” jautā kāda daudzbērnu māmiņa, kura nevēlas nosaukt savu vārdu. Viņa arī neslēpj – ir diezgan aizskaroši lasīt, ka Dome rūpējas par jaundzimušajiem, dāvinot karotīti. Tā ir labs simbols. Jauki, ka to pasniedz. Bet tas drīzāk ir politiskā tēla jautājums, “politiskais mārketings”, nevis patiesas rūpes, domā piecu bērnu māte. “Īstas rūpes būtu, ja es savam ceturtajam un piektajam bērnam saņemtu vietu pašvaldības bērnudārzā. Vai atlaides slidu nomai sporta hallē, vai mūzikas skolas apmeklējumus bez maksas. Ir skaidrs, ka viens pelnītājs, lai arī ar pieklājīgu algu, nespēj nodrošināt visu savu bērnu attīstībai. Es neapgalvoju, ka pilsētā nekas netiek darīts. Bet ir jautājums – kāpēc, piemēram, tikai tad, kad daži mani bērni jau vairākus gadus apmeklējuši skolu, beidzot uzzinu, ka transporta pakalpojumus daudzbērnu ģimeņu atvasēm līdz 4. klasei maksā pašvaldība? Vai tas patiešām tā ir? Vai nepieciešams šis trūcīgās ģimenes statuss? Par ko ir runa – par daudzbērnu vai trūcīgām ģimenēm? Ja par daudzbērnu, tad man pienākas kompensācija, jo par sabiedrisko transportu esam maksājuši. Savukārt, ja tas attiecas tikai uz trūcīgajām ģimenēm, “Jelgavas Vēstnesī” nedrīkstētu rakstīt, ka šāds pakalpojums paredzēts daudzbērnu ģimenēm.
Ņemot vērā, ka tā ir rakstīts, vairākas māmiņas ar “Ziņu” palīdzību vēlas noskaidrot, kā iegūt daudzbērnu ģimenes statusu. Viņas pārliecinātas, ka tas iespējams, ja reiz oficiālā izdevumā teikts par atvieglojumiem daudzbērnu, nevis trūcīgajām ģimenēm.
Šajā pašā “Jelgavas Vēstneša” numurā minēts, ka pagājušajā gadā augusta beigās brīvpusdienām skolās no daudzbērnu ģimenēm bija pieteikti aptuveni 500 bērnu, bet šogad to skaits nesasniedz 150. Hipotētiski varētu domāt, ka vairāk ir to ģimeņu, kas pratušas sev nodrošināt iztikas minimumu saviem spēkiem. Tātad paliek brīvi līdzekļi un šo summu varētu izlietot, sniedzot atbalstu daudzbērnu ģimenēm, lai veicinātu bērnu izaugsmi.
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne jau minētajā izdevumā pauž – bērni piedzimst ar vienādām iespējām. Domājošu cilvēku šāds teikums nepārliecina un vieš viņā neuzticību. “Tas ir pilnīgi pretēji tam, ko redzam praksē. Nevar būt, ka daudzbērnu ģimenes piektajai atvasei tiešām ir vienādas iespējas, piemēram, ar miljonāra vienīgo atvasīti. Kāpēc tā jāmelo?” spriež kāda sešu bērnu māte.
***
Sociālo pabalstu bilance
2007. gadā dažādiem pabalstiem plānots iztērēt 608 700 latu. Līdz 23. augustam izlietoti 412 762,33 latu. Tas ir 67,81 procents no kopējās summas, un to saņēmušas 2689 ģimenes jeb 4264 personas.
Skolēnu un bērnudārznieku ēdināšanai tērēts 66 975 latu jeb 82,69 procentu no šim gadam paredzētās summas.
Pabalsts skolas piederumu iegādei tērēts 57,76 procentu apmērā. No šim mērķim plānotajiem 21 000 latiem izlietots 12 130 latu.
