Iecere pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā nav viennozīmīgi vērtējama, atzīst skolēni, vecāki un izglītības darbinieki
Pakāpeniska, bet pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā valsts vispārizglītojošajās skolās. Iespējams, jau no 2015. gada. Ar šādu vīziju, kaut par līdzīgu piedāvājumu noraidījumu jau saņēmusi Nacionālā apvienība (NA), klajā nācis arī Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis («Vienotība»). Viņš atzīst, ka negribētu, lai jautājums paliktu politisku saukļu līmenī, bet taptu par Latvijas izglītības attīstības mērķi. Vērtējot ieceri, aptaujātos izglītības speciālistus un vecākus piesardzīgus dara vēlēšanu tuvums.
«Krieviem kā nācijai ir lielāka pieredze, kā integrēt citus, nevis integrēties pašiem. Manuprāt, šī ir vēsturiska pretruna, kāpēc Latvijā integrācija rit tik smagi. Vienmēr cenšamies pielāgoties, nevis uzvesties kā titulnācija, kam ir atbildība par šo valsti nodrošināt latviešu kultūras, valodas un dzīves telpas attīstību. Ja sevi necienīsim, arī citi mūs necienīs,» K.Šadurskis pamato, kāpēc aktīvi pievērsies jautājumam par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Viņa vadībā patlaban dažādi izglītības un citu jomu speciālisti izstrādā detalizētu programmu, lai tuvākajā laikā ar to iepazīstinātu gan plašāku sabiedrību, gan pašu «Vienotības» valdi.
Politiķi nespēj vienoties
K.Šadurska redzējums izglītības pilnīgā latviskošanā ir vienkāršs – lēnām un secīgi, sākot no 1. klases, katru gadu likt pa klasei klāt, līdz bilingvālais mācību modelis, kāds patlaban tiek izmantots mazākumtautību skolās, vairs nebūs vajadzīgs. Tā ne tikai panāktu, ka jaunieši spētu brīvi lietot latviešu valodu, bet ik gadu arī radītu 18 miljonu latu ietaupījumu, ko novirzīt pedagogu atalgojuma palielināšanai. Lai procesa virzība būtu veiksmīgāka, mācīties tikai latviešu valodā bērniem vajadzētu jau pirmsskolas izglītības iestādē. Taču tad jādomā par piemērotas, pozitīvas vides radīšanu un atbalsta personāla nodrošinājumu, lai bērnam varētu palīdzēt risināt problēmsituācijas viņa dzimtajā valodā, norāda K.Šadurskis.
Šādu izglītības attīstības scenāriju savulaik piedāvāja arī NA politiķi. Taču, kā nesen izplatītajā atklātajā vēstulē pauž apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, – lai arī NA vairākkārt nākusi klajā ar priekšlikumu Latvijas valsts finansētajās skolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā, līdz šim «Vienotības» attieksme pret ieceri bijusi drīzāk noraidoša. Piemēram, nesen «Vienotības» pārstāvji noraidījuši priekšlikumu no 2015. gada pāriet uz latviešu valodu bērnudārzos. K.Šadurskis situāciju komentē īsi: «NA vienmēr idejas līmenī šo lietu turējusi kā karogu. Man gan ļoti grūti minēt kādus konkrētus darbus šajā virzienā. Viena lieta ir skaļi runāt, cita darīt melno darbu – rēķināt, pētīt, analizēt un diskutēt.»
Radīs plaisu attieksmē
Jelgavā ir trīs vispārizglītojošās skolas, kurās 1765 skolēni paralēli mācās gan latviešu, gan krievu valodā (kopā vispārējo izglītību pilsētā iegūst 6241 audzēknis). Jelgavas 5. vidusskola ir lielākā no tām – tur šajā mācību gadā mācās 654 bērni. Pašlaik viņi aktīvi gatavojas Latvijas Republikas 95. gadadienai. Paredzētas gan tematiskas vēstures stundas, gan ekskursijas pa pilsētu, erudītu konkurss «Viss par Latviju» un citi pasākumi. Skolā ciemos gaida 4. vidusskolas pūtēju orķestri «Rota» un kori «Spīgo», viņi piedalīsies lāpu gājienā un akcijā «Latvija uguns zīmē». Direktore Natela Seļiščeva stāsta, ka vienmēr tiek svinēti visi Latvijai svarīgie svētki, taču līdzās ir arī pašu tautas tradīcijas, kuru kopšana ir nozīmīga integrācijas daļa.
«Paziņojumi par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā droši vien nozīmē, ka kāds vēlas iegūt sev atbalstītājus, izmantojot jautājumu, kurš mūsu sabiedrībā nekad viennozīmīgi nav skanējis, bet izraisījis ļoti atšķirīgu un brīžam pretrunīgu reakciju. Idejai pamatā ir sabiedrības saliedēšana? Man tas neizklausās nopietni,» pauž N.Seļiščeva. Viņa pārliecināta, ka viens no izglītības mērķiem ir panākt skolēnu tolerantu attieksmi pret šo valsti. Atņemot iespēju paralēli mācīties dzimtajā valodā, kurā bērns arī domā, radīsies plaisa ne tikai zināšanu apguvē, bet arī attieksmē. Turklāt nav pamata šaubām, ka mazākumtautību skolu audzēkņi nepietiekami apgūtu latviešu valodu – 2004. gadā ieviestais bilingvālais modelis būs sevi attaisnojis, min direktore. «Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā matemātikā esam otrajā vietā vidusskolu grupā. Mācību plānā minēts, ka šo priekšmetu var pasniegt krieviski, taču sen vairs tā nav, jo visas grāmatas ir latviešu valodā. Protams, skolotāji ņem vērā, ka skolēnam ir būtiski izprast procesu, tāpēc atsevišķas lietas tiek skaidrotas bērnu dzimtajā valodā. Strādājam tā, lai 12. klasē skolēns valsts valodā brīvi orientētos saturā, lietotu terminoloģiju un varētu veiksmīgi nokārtot eksāmenu,» darba principus raksturo N.Seļiščeva, būdama pārliecināta, ka bērns ir tikai ieguvējs, ja var mācīties abās valodās.
«Latvijā ir ļoti daudz krievu, un viņus nevajadzētu ierobežot. Krievu taču ir mūsu dzimtā valoda! Ne visi var atgriezties etniskajā dzimtenē. Latviešu valodu, protams, mēs mācāmies, jo bez tās Latvijā nevar iztikt,» attieksmi pauž 9. klases skolniece Viktorija Smetska. ◆
Virziens pareizs, bet vēl daudz neskaidrību
Anita Bērziņa,
pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Kamolītis» vadītāja
◆ Iecere pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā nav jauna. Ik pa laikam un īpaši pirms vēlēšanām par to dzirdam. Kopumā raugoties, tas ir pareizais virziens, kurā valstij būtu jādodas. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka par valsts naudu netiek uzturētas citas mazākumtautību, piemēram, poļu vai ukraiņu, skolas. Tomēr, ja izvēlamies šo modeli, speciālistiem būtu ļoti nopietni jāstrādā un jārada visi nepieciešamie apstākļi, lai to varētu veiksmīgi īstenot. Citādi būs ļoti liela neapmierinātība. Lielākais satraukums ir par bērniem ar speciālām vajadzībām, piemēram, logopēdiskām problēmām. Maksimāli viss jāizlabo pēc iespējas agrākā vecumā, turklāt bērna dzimtajā valodā. Ja valsts to neapmaksās, vecākiem šo jautājumu risināšana prasīs milzu naudu. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem iestādē atvērām mazākumtautību izglītības grupiņu. Vajadzēja arī domāt, kā skolotājam pienācīgi sagatavot skolai visus 24 bērnus, ja vairāk nekā puse no viņiem sazinās krievu valodā. Tas bija ļoti sarežģīti. Ja grupā ir trīs četri krievvalodīgi audzēkņi, viņus iekļaut nav grūti. Taču būtiski, kurā vecumā viņi sākuši apgūt latviešu valodu. Ja bērns sāk mācības pirmsskolas izglītības iestādē no piecu gadu vecuma un latviešu valodu mājās nelieto, tas būs izmisums viņu sagatavot latviešu skolai. Tāpēc arī vecākiem nopietni par to jādomā.
Cietīs krievu bērnu identitāte
Jeļena Timofejeva,
Jelgavas 2. pamatskolas 3. klases skolnieka mamma
◆ Esam ģimene, kurā sarunvaloda ir krievu, tāpēc man nebija nekādu šaubu, kurā skolā laist bērnu. Valodu var iemācīties, bet ne tradīcijas. Tamdēļ kā krievu bērna mamma esmu kategoriski pret šo ieceri pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Uzskatu, ka galvenais bērnam ir valoda, kurā runā viņa māte. Ja viņš ies latviešu skolā, mainīsies visa viņa identitāte, pazudīs tradīcijas. Bērns būs citāds – tāds kā atsvešinājies. Uzskatu, ka mans bērns latviešu valodu apgūst pietiekamā līmenī. Viņš apmeklē ne tikai bilingvālās stundas, bet arī dažādus ārpusklases pulciņus. Mums ir daudz ģimenes draugu latviešu. Manam bērnam nekad nav bijušas valodas problēmas. Tāpēc mazākumtautību pamatskolā noteikti vajadzētu saglabāt bilingvālo modeli, iespējams, arī vidusskolā. Nepazīstu nevienu krievu skolu beigušu bērnu, kuram būtu radušās problēmas iestāties augstskolā. Arī man tādas nebija. Domāju, mūsu bērni ir ļoti labi integrēti sabiedrībā. Mūsu skolā ievēro visas latviešu un arī mūsu tradīcijas. Tāpēc es nesaprotu, kam tas viss. Cietīs bērnu identitāte, pasliktināsies arī sekmes, un ko darīs krievu skolotāji? Manuprāt, tā ir tikai politiska spēle, kurā bērni būs upuri.
