«Ko studēt un par ko kļūt?» jautājumi par profesijas izvēli interesē daudzus vidusskolēnus.
“Ko studēt un par ko kļūt?” jautājumi par profesijas izvēli interesē daudzus vidusskolēnus. Jelgavas Valsts ģimnāzijā šajā mācību gadā tiek īstenots Eiropas Sociāla fonda atbalstīts projekts “Trīs pakāpieni”, kas domāts 11. klašu audzēkņiem un ietver trīspadsmit ar profesijas izvēli saistītus pasākumus, no kuriem viens bija Karjeras diena. Uz to otrdien ieradās pieci dažādu profesiju pārstāvji, kā arī Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras darbinieces.
“Domāju, ka inženieris ir radoša profesija, tāpat kā aktieris vai gleznotājs,” skolēniem teica Didzis Liepkalns, telekomunikāciju tehnikas ražotājfirmas “SAF tehnika” tehniskais direktors. Patlaban viņš vada uzņēmumu, kas rada preci ar augstu pievienoto vērtību. To pārdod sešdesmit pasaules valstīs, turklāt gandrīz puse produkcijas nonāk Ķīnā. Kas jādara, lai kļūtu par līdzīgu veiksminieku? Labi jāmācās, turklāt matemātiku, fiziku un citus pagrūtus priekšmetus. Vēl jābūt radošai dzirkstij. Jaunībā, padomju laikos, Didzis Liepnieks konstruējis televīzijas antenu, ar kuru no Kosmosa var uztvert ārzemju telekanālus. Tagad radošais gars palīdz sekmīgi darboties konkurences cīņā, piemēram, spēkojoties ar japāņiem.
Salīdzinoši daudz – ap trīsdesmit – skolēnu bija izvēlējušies tikties ar televīzijas žurnālistu Dīvu Reiznieku. “Ja jūs visi aizietu studēt žurnālistiku, droši vien redakcijā strādātu tikai viens,” teica televīzijas ziņu darbinieks. Kāpēc tik maz? Izrādās, ja paskaita, nav nemaz tik daudz televīzijas un radio studiju, kā arī avīžu un žurnālu redakciju, kur būtu vajadzīgs kāds žurnālists. “Pamēģiniet sākt ar Jelgavas laikrakstu! Darbojoties redzēsiet, kādas iespējas paveras,” mudināja D.Reiznieks.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Mārtiņš Birkmanis aicināja apdomāt jurista karjeru. Visturīgākie, kā viņš atzina, ir advokāti. Pie viņiem konsultācijas maksājot divdesmit piecus un pat trīssimt latu stundā. Bet vai spēsiet būt gan zinošs, gan sabiedriski aktīvs, kuram ir sakari, laba slava un stingra pārliecība par sevi?
Ar vidusskolēniem sarunājās arī tērpu dizainere Baiba Ladiga, Aizkraukles bankas Juridiskās daļas vadītājs Egīls Krūmiņš, turklāt, kā piebilda projekta vadītāja Inga Birkmane, visi profesiju pārstāvji jeb eksperti bija atbraukuši brīvprātīgi. “Problēma taču ir valstiski svarīga. Katru gadu simtiem pirmkursnieku pamet augstskolas tāpēc, ka nav izvēlējušies īsto. Tiek zaudēti līdzekļi un galvenais – laiks,” teica profesionālās karjeras izvēles speciāliste Ineta Žilvinska.
11. klašu skolēni Karjeras dienu pārsvarā vērtēja pozitīvi. “Man gan vēl nav ne jausmas, kur varētu mācīties,” teica valgundnieks Raitis Bāliņš. Gita Mazprecniece, kas nāk no Tērvetes, atzina, ka šodien kļuvis skaidrs, ka juriste nebūs. Viņai gan ir sapnis kļūt par lidmašīnas piloti. Vēl projekta laikā skolēnus gaida mācību ekskursijas uz uzņēmumiem un iestādēm – izdevniecību “Santa”, akciju sabiedrību “Grindex”, Latvijas Banku un citām. Būs “ēnu diena”, psihologa izveidotas karjeras spēles. Protams, šogad vairāk nekā simts 11. klašu audzēkņiem, kas iekļauti šajā projektā, paveicies. Citu gadu vienpadsmitās vai citu klašu audzēkņiem karjeras izvēle nebūs mazāk aktuāla. Skolas direktore Ināra Daščinska teic, ka radīts labs paraugs, ko kaut mazākā mērā skola centīsies īstenot arī tad, ja tam netiks piešķirta ES nauda.
