Kādu mēslojumu izvēlēties, kādu dzīvnieku novietni būvēt, cik vistu turēt vienā būrī? Uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem atbildes meklējamas dokumenta «Savstarpējā atbilstība» materiālos.
Kādu mēslojumu izvēlēties, kādu dzīvnieku novietni būvēt, cik vistu turēt vienā būrī? Uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem atbildes meklējamas dokumenta “Savstarpējā atbilstība” materiālos. Tas ir nosacījumu kopums, kas regulē katras saimniecības darba metodes, apvienojot ES noteiktās vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, labas lauksaimniecības prakses prasības. Pagaidām gan nav zināms, kad šie nosacījumi stāsies spēkā un būs obligāti jāievēro katram saimniekam.
Pēc Latvijas iestāšanās ES strauji palielinājies lauksaimniecisko darbību un lauku attīstību reglamentējošo tiesību aktu daudzums, kā arī izmainījušās gan prasības, gan lauku saimniekiem pieejamie atbalsta mehānismi. Jebkurš saimnieks, kurš pretendē uz ES atbalsta maksājumiem, saskāries ar vides aizsardzības un citiem noteikumiem. Šie visi dažādie nosacījumi apvienoti un nodēvēti vienotā terminā – “Savstarpējā atbilstība”.
Konstatēs nepilnības un ieteiks risinājumu
Kā skaidro SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) Projektu un attīstības daļas vadītāja Kristīne Ragaine-Volnianko, lai palīdzētu lauksaimniekiem saprast un izpildīt likumdošanā noteiktos mūsdienīgus un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, ES jau pirms kāda laika tika izveidota visaptveroša sistēma, kas sniedza padomus komerciālām saimniecībām. Tādai sistēmai bija jātop arī Latvijā. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds 2005. gadā apstiprināja nacionālo programmu “Lauksaimniecības konsultāciju un saimniecību paplašināšanās pakalpojumu dienestu izveide” un projektu “Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide Latvijā”, kas ir sākums “Savstarpējās atbilstības” pakalpojuma ieviešanai mūsu valstī.
“Nevienam nav noslēpums, ka ES normatīvajos aktos noteikto prasību pārzināšana zemniekiem rada problēmas. Galvenais – saimniekiem nav īstas skaidrības, kā šos nosacījumus izpildīt, turklāt liela daļa nav izprotami viennozīmīgi, dažkārt par tiem ir tikai dzirdēts,” K.Ragaine-Volnianko uzsver, ka kontrolējošās instances tomēr pārbauda šo nosacījumu izpildi, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tādēļ, lai zemniekiem palīdzētu, ļoti svarīgi izveidot kvalitatīvu “Savstarpējās atbilstības” pakalpojuma sistēmu, kuras attiecīgo nozaru konsultanti konstatētu un ieteiktu labākos risinājumus prasību praktiskai izpildei lauku saimniecībās.
Plānots, ka speciālisti palīdzēs zemnieku saimniecībām konstatēt nepilnības un ieteiks, kā labāk un vienkāršāk ieviest ES un Latvijas tiesību aktu prasības, kā efektīvāk izmantot savus resursus un izvērtēt ieguldījumus ražošanā. Konsultanti palīdzēs saimniecībās piesaistīt ES un valsts finansiālo atbalstu, kā arī rosinās zemniekus samazināt lauksaimniecības pakalpojumu un produkcijas pašizmaksu un celt darba ražīgumu, tādējādi veicinot lauku uzņēmēju konkurētspēju gan Latvijā, gan ES.
Katrā jomā pa konsultantam
Projektā katra Latvijas rajona LLKC birojā “Savstarpējās atbilstības” konsultāciju sniegšanai pērn apmācīti trīs konsultanti – lopkopībā, augkopībā un veterinārmedicīnā. Katrā birojā sagatavots viens speciālists ekonomikā, kurš, ņemot vērā kolēģu konstatētās nepilnības, centās rast optimālāko risinājumu saimniecības tālākajai attīstībai, piemēram, ieteica veikt novietnes rekonstrukciju, piesaistīt investīcijas. Katrā rajonā konsultanti papildināja teorētiskās zināšanas prakšu saimniecībās, kurām pirmajām Latvijā bija iespēja apzināt “Savstarpējās atbilstības” nosacījumus – saimniecību izvērtēšanu, rekomendācijas u.c.
LLKC Jelgavas biroja vadītāja Anna Liscova teic, ka pagaidām mūsu rajona speciālisti vēl mācās, lai piedāvātais pakalpojums būtu kvalitatīvāks. Konsultanti pērn praktizējās Jelgavas rajona saimniecībās “Ziemeļi”, “Avotiņi”, “Bušas” un “Pumpuri”. Zemnieki ir ieinteresēti, papildu mācības notika vēl sešos lauku uzņēmumos, tāpēc A.Liscova vērtē, ka jaunie lauksaimniecības augstāko izglītību ieguvušie speciālisti konsultāciju darbam būs gatavi, tiklīdz spēkā stāsies jaunās ES prasības par augu mēslošanu, agrotehniku, slimību ierobežošanu.
Līvbērzes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” vadītājs Aivars Skangals 320 hektāros audzē rapsi un kviešus. Viņš atzīst, ka no LLKC jaunā speciālista veiksmīgāk apguvis, kā aizpildāmi oficiālie dokumenti, jo pēc iestāšanās ES “jākārto daudz vairāk papīru”, tostarp augu aizsardzībā. Savukārt konsultants iepazinis saimniekošanas praktisko pusi. Zināms, ka no 2008. gada obligāti būs jāveic augsnes analīzes, “Avotiņos” tās jau noteiktas, tikai atlicis atspoguļot oficiālos dokumentos.
“Nenoliedzami interese par “Savstarpējās atbilstības” pakalpojumiem saimniecībās bija un ir. Straujā attīstība un vēlme iekļauties lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes apritē tagad un arī nākotnē prasa ievērot noteiktus standartus, kuriem izsekot ir liels klupšanas akmens – nepieciešams daudz laika, lai izvērtētu likumdošanas materiālu iespaidīgo apjomu,” tā K.Ragaine-Volnianko.
Kā pakalpojums
“izskatīsies dzīvē”
Katram projekta konsultantam ir savi noteikti uzdevumi, kas “Savstarpējās atbilstības” sistēmā jāpilda. Tomēr, lai panāktu produktīvu rezultātu, ļoti nozīmīga cieša sadarbība ar saimniekiem, lai savlaicīgi identificētu nepieciešamos uzlabojumus, novērstu izpildāmo nosacījumu pārkāpumus un sakārtotu saimniecības atbilstoši regulā nr. 1782/2003 minētajām prasībām.
***
“Savstarpējās atbilstības” darbības princips
– Saimniecības īpašnieks vispirms sniegs informāciju konsultantiem par savu saimniecību.
– Konsultanti analizēs un apkopos informāciju, aizpildīs Vizītes lapu (kurā apkopoti saimniecības nozarei aktuālie ES tiesību akti un MK noteikumi), lai noteiktu, vai saimniecība atbilst/neatbilst nepieciešamajiem nosacījumiem.
– Saimniecība saņems aizpildītu Vizītes lapu, kurā jau būs norādītas neatbilstības saimniecībai tās izvēlētajā darbības jomā. Šī informācija ir konfidenciāla, un to izmanto saimnieks lēmumu pieņemšanai.
– Saimniecības vadītājs pieņems lēmumus:
attīstīt/neattīstīt tālāk savu saimniecisko darbību,
labot/nelabot konsultantu konstatētās nepilnības.
– Konsultanti izstrādās saimniecības attīstības plānu ar vairākiem ieteikumiem (saimniecības attīstības plāns ietvers veicamos pasākumus prasību ieviešanai, kā arī nepieciešamo izvērtējumu un ieteikumus).
***
“Savstarpējās atbilstības” sistēmas paredzamie aspekti
Pozitīvie:
– jaunu zināšanu ieplūšana lauku saimniecībās;
– konsultantu apmācība;
– jaunas informācijas plūsma ZM un tās pakļautības iestādēs par problēmām lauksaimniecībā;
– “Savstarpējās atbilstības” pakalpojuma apdrošināšanas sistēmas izveide un darbība;
– zemnieka iespējas brīvi izvēlēties nepieciešamā pakalpojuma sniedzēju;
– likumdošanas “sabiedriskais audits” no lauksaimnieku puses;
– iespēja veidot jaunus atbalsta pasākumus problēmu risināšanai lauksaimniecībā.
Negatīvie:
– neskaidrs “Savstarpējās atbilstības” pakalpojuma programmas sākšanās laiks un tās tālākā uzturēšana;
– neskaidra pakalpojuma programmas finansējuma plūsma;
– centralizētas konsultāciju sistēmas pārvaldes trūkums valstī;
– likumdošanas izmaiņu adaptēšanas un ieviešanas sistēmas trūkums;
– neskaidrs konsultāciju kompāniju atzīšanas un uzraudzības modelis;
– mazs pakalpojuma sniedzēju – konsultantu – skaits Latvijā;
– sabiedriskā atbalsta ļoti zemais līmenis (60%), kas neveicinās saimnieku interesi par šo programmu.
