Tikdamies ar Dobeles un tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs runāja galvenokārt par sociālo drošību.
Tikdamies ar Dobeles un tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs runāja galvenokārt par sociālo drošību. Aktuāli tas ir arī jelgavniekiem, tādēļ publicējam izvilkumus no viņa sarunas.
Bieži dzird runājam, ka darbaspēks Latvijā ir lēts, algas ir mazas, taču arī Latvijā ražotā produkcija ir lēta. Bet kāpēc tad pat mazpilsētu un lauku veikalos ir tik daudz importa pārtikas? Kāpēc iedzīvotāji to pērk? Ja nepirktu, tad veikalnieki tirgotu mūsu pašu ražoto. Tas pats attiecas uz pārējiem ražojumiem.
Valsts pabalstus – visiem bērniem
Par pensionāriem nelabvēlīgākā situācijā patlaban atrodas ģimenes ar vairākiem bērniem. Par pašreizējiem pabalstiem bērnus izaudzināt nav iespējams. Taču tas nenozīmē, ka pabalstu palielināšana palielinās arī dzimstību. Lai augtu vesela un izglītota jaunā paaudze, pirmām kārtām ir jātērē valsts budžeta līdzekļi, kas taču ir mūsu pašu – nodokļu maksātāju – nauda. Lai mātēm un bērniem tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības iespējas. Arī laukos bērniem ir jāiegūst mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība, lai viņi būtu konkurētspējīgi ar rīdziniekiem augstskolās, darba tirgū.
Pagājušajā gadā tika palielināts bērna piedzimšanas pabalsts un pabalsts bērna kopšanai līdz 1,5 gadu vecumam. Tuvāko četru gadu laikā ir paredzēts palielināt valsts pabalstus visiem bērniem, bet šogad ministrija sagatavos priekšlikumu par pacienta līdzmaksājuma atcelšanu bērniem, apmeklējot ārstu.
Ārstu apmeklē mazāk
Viena no lielākajām kļūdām bija 1995. gadā noteiktais pacienta līdzmaksājums – 25 procenti no veselības aprūpes pakalpojuma samaksas. Pērn to aizstāja ar nelielu pacienta iemaksu – 50 santīmu pieaugušajiem un 20 santīmu bērniem, apmeklējot ārstniecības iestādi, kā arī ne vairāk par 15 latiem, uzturoties vienu reizi slimnīcā. Šogad šī kārtība tiek saglabāta. Iepriekšējo gadu augstais līdzmaksājums bija atbaidījis iedzīvotājus no ārsta apmeklējuma.
Kam tiks zāles bez maksas
Valstī ir sākta jauna medikamentu apmaksas kompensācijas sistēma – pēc slimību diagnozēm. Valdības noteikumi jau ir pieņemti, bet šī sistēma pilnībā ir jāsakārto trīs gadu laikā. Līdz šim bez maksas zāles varēja saņemt slimnīcā, tādēļ daudzi vēlējās tur nokļūt.
Tagad valdība ir apstiprinājusi Labklājības ministrijas ierosinājumu primāro veselības aprūpi (pirmsslimnīcas) uzskatīt par svarīgāko, tāpēc zāļu kompensācijai nolemts paredzēt vairāk līdzekļu tieši primārās aprūpes laikā. Tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti pasteigties un piereģistrēties pie sava ģimenes vai primārās aprūpes ārsta, kam ir noslēgts līgums ar slimokasi, jo viņam būs iespējas izrakstīt zāles uz kompensācijas receptes.
Tuvākajos trīs gados paredzēts arvien paplašināt to slimību diagnožu daudzumu, kurām zāles tiks kompensētas. Īpaši tas attiecas uz pusmūža un veciem cilvēkiem raksturīgām slimībām. Šogad šā projekta realizēšanai ir izmaksāti 15 miljonu latu.
Jārod darba vietas laukos
Vissmagākā problēma laukos ir darba trūkums. Ir jārod iespējas aktīviem, darbīgiem, izglītotiem cilvēkiem likumīgi izvērst uzņēmējdarbību laukos. Tam, kuram nav darba, ir rūpīgi jāapdomā, vai viņš pats ir izdarījis visu, kas ir viņa spēkos, lai nenonāktu bezdarbnieka statusā. Bieži vien vaina nav tā, ka trūkst darba, bet gan cilvēks pats ir kūtrs, nav gribējis paaugstināt kvalifikāciju, mainīt profesiju u.c. Gadās arī pavisam jocīgi – cilvēkam darbs ir ierādīts, bet viņš nav ticis tālāk par pirmo algas dienu: piedzēries un vairs nestrādā.
Jāizmanto lauku attīstības programma
Latvijas lauku attīstībai Pasaules Banka piešķīrusi 25 miljonu ASV dolāru kredītu.
Savukārt Latvijas valdība piešķīrusi 19 miljonus latu lauksaimniekiem dažāda veida subsīdijām.
Tagad pašiem vien saziņā ar attiecīgām ministrijām un instancēm jārīkojas, lai iegādātos jaunas, perspektīvas tehnoloģijas, modernu tehniku un citu, kas ļautu attīstīt dzīvi laukos.
Nespēj samaksāt 0par pakalpojumiem
Labklājības ministrija kopā ar vietējiem sociālajiem dienestiem patlaban apzina, kādi ir ienākumi iedzīvotājiem, kuri nespēj samaksāt par siltumu un komunālajiem pakalpojumiem.
Analīze liecina, ka tieši pensionāri un mazturīgie cenšas šos maksājumus nokārtot kaut daļēji. Ir aprēķināts, ka karstā ūdens un siltuma skaitītāji ļauj ietaupīt pat divas trešdaļas no agrāk maksātās summas.
Diemžēl siltuma ražotājs nav ieinteresēts taupīšanā. Tādēļ patērētājiem jāveido savas tiesību aizsardzības biedrības un jācīnās par savu interešu aizstāvību.
