Astma ir izplatītākā bērnu hroniskā slimība pasaulē. Arī Latvijā ar šo kaiti sirgstošo mazo pacientu skaits strauji aug. Kopš 1999. gada Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tas palielinājies par 30 procentiem.
Astma ir izplatītākā bērnu hroniskā slimība pasaulē. Arī Latvijā ar šo kaiti sirgstošo mazo pacientu skaits strauji aug. Kopš 1999. gada Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tas palielinājies par 30 procentiem.
Lai pievērstu bērnudārzu pedagogu un bērnu vecāku uzmanību astmas agrīnai diagnostikai, Latvijas Astmas un alerģijas biedrība (LAAB) sāk pirmsskolas izglītības iestāžu programmu, kurā alergologi un plaušu slimību speciālisti ar pedagogiem un vecākiem runās par agrīnajām astmas un alerģijas pazīmēm.
Slimības priekšvēstneši
“75 procentiem bērnu, kuriem astma atklāta savlaicīgi, pieaugušo vecumā sūdzības un simptomi parasti izzūd. Diemžēl Latvijā arvien vairāk bērnu nonāk pie ārsta ar jau ielaistu slimību, kas liecina, ka vecākiem pietrūkst informācijas par agrīnajiem astmas simptomiem un tie netiek savlaicīgi pamanīti,” stāsta LAAB priekšsēdētāja Rita Paeglīte.
Laikus nepamanītu astmu vēlāk ir daudz grūtāk kontrolēt un nomākt tās izpausmes, tādēļ slimība var aizkavēt bērna augšanu un attīstību.
Astmas priekšvēstneši nereti ir tik līdzīgi citām saslimšanām, ka sākumā var neizraisīt aizdomas. Simptomi, kam jāpievērš uzmanība, ir pārtikas produktu nepanesība, alerģiski izsitumi uz ādas, iesnas un acu asarošana, elpošanas grūtības, regulārs “krekšķis”, nemierīgs miegs, pārmaiņas bērna uzvedībā.
Pirmās pazīmes
Pirmās pazīmes var būt tik neizteiktas, ka nerada aizdomas par tādu nopietnu saslimšanu kā astma.
“Parasti tās ir biežas un ilgstošas elpošanas ceļu slimības, kas grūti padodas ārstēšanai. Apguļoties bērnu moka sauss klepus, tas novērojams arī pēc aizmigšanas vai no rīta, mostoties jāklepo, var būt arī elpas trūkums pēc fiziskas slodzes, smiešanās vai raudāšanas, čīkstoši trokšņi krūtīs, agresivitāte, nemierīgs miegs, neizgulēšanās naktī un miegainība dienā.
Ja bērnam parādās simptomi, kas varētu liecināt par astmu, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie speciālista,” mudina R.Paeglīte.
Svarīga ir novērošana
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Alergoloģijas un pulmonoloģijas nodaļas vadītāja Ilma Hristenko neslēpj, ka bieži, atvedot bērnu pie speciālista, vecāki nevar sniegt pilnīgu informāciju par mazuļa veselību un simptomiem, un tas apgrūtina noteikt diagnozi. Bērniem vecumā līdz pieciem gadiem nav nevienas izmeklēšanas metodes, lai diagnosticētu astmu, tādēļ izšķiroša nozīme ir vecāku novērojumiem par izmaiņām atvases veselībā.
Latvijas Astmas un alerģijas biedrība jau otro gadu organizē informēšanas kampaņu par bērnu astmas problēmu Latvijā un agrīnās diagnostikas nozīmi. Diemžēl mūsu valstī liela daļa mazuļu pie speciālista nokļūst ar jau ielaistu slimību, tādēļ mūsu mērķis ir pievērst vecāku uzmanību agrīnām astmas pazīmēm, lai viņi savlaicīgi pamanītu problēmas un konsultētos ar speciālistu,” stāsta projekta vadītāja Ieva Lasmane.
Lielāko dienas daļu bērni pavada pirmsskolas izglītības iestādē, un izmaiņas mazuļa veselībā nereti pamana pedagogi, tādēļ vēlamies sniegt iespējami plašāku informāciju par pirmajām astmas pazīmēm un gadījumiem, kad būtu jābrīdina vecāki, piebilst R.Paeglīte.
Skaits aug arī Jelgavā
SIA “Optima 1” vadītāja alergoloģe Ingrīda Budrēvica piekrīt, ka ar katru gadu mazo astmas pacientu skaits aug arī Jelgavā. Viņasprāt, tas saistāms ar apkārtējās vides un pārtikas ķimizāciju.
“Visvairāk par savām atvasēm būtu jāuztraucas vecākiem, kuri ir alerģiski vai slimo ar astmu, jo liela nozīme iedzimtībai. Uzmanība jāpievērš arī bērniem, kam jau no zīdaiņa vecuma ir alerģija pret dažādiem pārtikas produktiem. Ja to laikus neārstē, var rasties bronhiālā astma,” stāsta I.Budrēvica un piebilst, ka ļoti retos gadījumos bērns jau piedzimst ar šo kaiti, biežāk tā transformējas no parastas alerģijas.
Precīzas statistikas par astmas slimnieku skaitu Latvijā nav, taču speciālisti lēš, ka vidēji tā ir četriem līdz astoņiem procentiem mūsu valsts iedzīvotāju.
***
Vecāki, uzmanīgi pavērojiet savu bērnu!
– Vai mazulis mēdz atkārtoti klepot naktīs un agrās rīta stundās?
– Vai skrienot, lecot, smejoties bērnu piemeklē elpas trūkums vai klepus?
– Vai viņš sūdzas par elpas trūkumu vai klepu?
– Vai bērna izelpu pavada sēcoša skaņa?
– Vai bērns bieži saaukstējas, slimo?
Ja esat novērojuši kaut vienu no minētajiem simptomiem, noteikti apmeklējiet ģimenes ārstu vai uzreiz dodieties pie plaušu slimību vai alerģiju speciālista!
