Vai atceraties tautas dzejnieka Raiņa sensen rakstīto: «Ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!»? Šodien šos vārdus gribas atcerēties, domājot par lielo sakopšanas talku. Cerams, par tādu esat jau dzirdējuši un šīs rindas lasāt, tai gatavojoties, vai tieši otrādi – jau beiguši savu labo darbiņu. Varbūt kādam sākumā pieminētā Raiņa rinda liksies lieka patosa pilna, bet tas jau nemaina tajā ietverto domu un aicinājumu – jā, būt tai mazajai skrūvītei, kuras šodien paveiktais, sakopjot kādu piedrazotu stūrīti, ir devums lielajā tīrības pasākumā. Protams, kādam uzreiz nāks prātā boļševiku klasiķis Uļjanovs (Ļeņins), kurš gandrīz tajā pašā laikā, kad Rainis radīja savas dzejiskās rindas, uzrakstīja aicinājumu «Lielā ierosme», cildinot dzelzceļniekus par viņu brīvdienu darbu. Nezin kāpēc, bet tieši tas tā iesēdies atmiņā, ka uzplaiksna ik reizi, kad kāds aicina uz nesavtīgu strādāšanu, sakopjot savu dzīves apkārtni. Arī ar visām tām ideoloģiskajām padomju laika muļķībām. Lai gan, ticamākais, ar to gadu izdarībām mēs cenšamies aizbildināt savu šodienas slinkumu. Aizmirstot atcerēties par patriotismu un sakoptu Latviju. Vai tiešām ik stundu, ik brīdi mums jābūt tikai patērētājiem? Sava apkārtne jātur tīra un sakopta ikdienā. Bet vai tā ir, un ko mēs varam darīt, lai būtu? Tāpēc šodien nav kauna lieta uzvilkt darba cimdus, paņemt maisu atkritumiem un doties sakopt savu daļiņu Latvijas. Lieliska sajūta pēc tam būs garantēta!
