Koša, krāsaina, uzrunājoša, arī praktiska, padusē pasitama un ērti lietojama – tādas ir atsauksmes par rokasgrāmatu «Karjeras plānotājs», kuru pilotprojektā izmēģinājuši 50 Jelgavas 9. un 12. klašu skolēnu.
Koša, krāsaina, uzrunājoša, arī praktiska, padusē pasitama un ērti lietojama – tādas ir atsauksmes par rokasgrāmatu “Karjeras plānotājs”, kuru pilotprojektā izmēģinājuši 50 Jelgavas 9. un 12. klašu skolēnu.
“Piedalīšanās pilotprojektā palīdzēja kliedēt neziņas miglu. Tēmēju uz Rīgas Tehnisko universitāti, lai apgūtu ceļu būvniecību,” atzīst Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases audzēknis Reinis. “Izkristalizējās mērķis, kur tālāk mācīšos, jo pirms tam bija dažādi varianti. Šajā projektā apzinājos savas spējas. Domāju, ka karjeras izvēles problēma ir aktuāla arī 11. klases skolēniem,” piebalso “spīdoliete” Agate.
50 Jelgavas skolēnu, pārsvarā no Spīdolas un Valsts ģimnāzijas, līdz ar pārējiem 200 9. un 12. klašu audzēkņiem no Gulbenes, Ventspils, Daugavpils, Valmieras un Ventspils divus mēnešus aktīvi piedalījās EQUAL projekta “Karjeras veidošanas pamatu kurss” norisē, “uz savas ādas” izmēģinot rokasgrāmatu “Karjeras plānotājs”.
Nē – profesiju segregācijai
Īpaša darba grupa izstrādāja rokasgrāmatu, pirms tam aptaujājot karjeras konsultantus, pedagogus un skolēnus, lai veidotu plānotāju tā, ka tas maksimāli atspoguļotu visus profesijas izvēles un karjeras plānošanas elementus, informē Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras (PKIVA) EQUAL aktivitāšu vadītāja Ineta Žilvinska. Tas paredz sevis, profesiju, nodarbinātības un izglītības iespēju izpēti un rīcības plāna izstrādi.
Īpaši tika domāts par rokasgrāmatas dizainu – lai tā būtu ērta un praktiski lietojama un tajā neparādītos profesiju segregācija (dalījums tā saucamajās sieviešu un vīriešu). I.Žilvinska stāsta, ka vajadzēja paiet kādam laikam, lai rokasgrāmatas mākslinieks aptvertu šo ideju un neatspoguļotu, piemēram, puisi vienmēr kā celtnieku vai meiteni kā sekretāri. “Grāmatas ir krāšņas, uzrunājošas, jauniešiem saprotamā valodā, ar interesantiem un atraktīviem uzdevumiem un zīmējumiem, lai vienlaicīgi nodarbinātu visas maņas,” stāsta darba grupas dalībniece un konsultante PKIVA Zemgales Reģionālā informatīvi konsultatīvā centra psiholoģe Andra Dietlava.
Skolēniem bija jāapņemas
Jelgavas jaunieši ar rokasgrāmatām strādāja divas reizes nedēļā. Pirms tam viņi un vecāki rakstiski bija apņēmušies, ka skolēni ļaunprātīgi nekavēs nodarbības un piedalīsies visās aktivitātēs, stāsta PKIVA Zemgales Reģionālā informatīvi konsultatīvā centra vadītāja Helga Kanča. Viņa pilotprojektā darbojās ar 9. klašu audzēkņiem, bet A.Dietlava ar divpadsmitajiem. “Strādāt ar skolēniem centra telpās bija pavisam citādi nekā klasē. Tur likās, ka traucēja skolas vide, zvans, audzināšanas stunda. Šķita, bērni nodarbību apmeklē pienākuma pēc,” atzīst H.Kanča. Savukārt PKIVA telpās jaunieši uzturējušies ilgāk, nekā bija paredzēts. Palīdzēja gan viesmīlīgā uzņemšana, gan centra atmosfēra, teic projekta dalībnieki. “Šīs nodarbības bija par dzīvi – kas esmu, kādas ir manas vērtības un ko ar tām darīt. Ja zinām to, zināsim arī visu pārējo,” stāsta A.Dietlava, uzsverot, ka karjeras tēmas attiecas uz jebkura vecuma cilvēkiem, kurus interesē darba tirgus tendences, savu mērķu formulēšana un darba vērtību noteikšana.
Skolēni pilotprojekta kursu beigās saņēma apliecības, bet lēmums par “Karjeras plānotāju” turpmāko likteni paliek Labklājības ministrijas ziņā.
Trūkst vienotas sistēmas
“Pašlaik karjeras izvēles jautājumi ir aktuāli. Tie ļoti saistīti ar darba tirgus tendencēm, definējumu, ka jāattīsta tehniskās nozares atbilstoši ES mērķiem,” stāsta PKIVA darbinieces, norādot, ka ES šajā jomā iegulda lielus līdzekļus, taču trūkst valstiski vienotas sistēmas, lai darbu paveiktu pēc iespējas efektīvāk. “Tas “atstarojas” uz aģentūrām, mācību centriem un izglītības iestādēm,” atzīst H.Kanča.
Karjeras izvēles jautājumus cenšas risināt vairākas ministrijas. Karjeras izglītības mācību grāmatas izdevusi Izglītības un zinātnes ministrija. Arī dažādas iestādes īsteno vairākus ES fondu finansētus projektus šajā jomā. “Tas nav traucējoši, jo mēs esam pārāk maz, lai aptvertu visu pilsētu un rajonu, taču bieži vien tiek lieki tērēta enerģija, lai beigās attaptos, ka ir tāda PKIVA un tajā pieejamie resursi,” norāda H.Kanča.
