Pilsoniskās līdzdalības jautājums – tas ir svarīgi, un to aktualizē arī Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.
Pilsoniskās līdzdalības jautājums – tas ir svarīgi, un to aktualizē arī Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) projektā “Vienotas informācijas sistēmas aktuāliem jautājumiem izveide un līdzdalības palielināšana lēmumu pieņemšanā Latvijas pašvaldībās”.
Sekretariāta darbinieki vakar tikās ar šajā jautājumā ieinteresēto pašvaldību un nevalstiskā sektora pārstāvjiem no Zemgales. Uz tikšanos bija ieradušies aktīvisti no sabiedriskajām organizācijām, pašvaldību pārstāvji no Dobeles un Bauskas rajoniem. Mūsu rajonā kā aktīvākās sabiedrības līdzdalības veicinātājas minamas Līvbērzes, Lielplatones, Vilces, Jaunsvirlaukas, Elejas pašvaldības.
Semināra dalībnieki tika īsi iepazīstināti ar individuālās un sabiedriskās līdzdalības iespējām, kas pašlaik vēl tiek salīdzinoši maz izmantotas, kā arī informēti, ka tuvākajā nākotnē pašvaldībās būs pieejama rokasgrāmata, kas palīdzēs orientēties dažādu ar integrācijas jautājumiem saistītu programmu ieviešanā. Interesentiem būs pieejama arī brošūra par pilsoniskās līdzdalības iespējām.
Šī tikšanās un konsultācija bija kā turpinājums jau iesāktajam semināru ciklam sabiedrības integrācijas jautājumos un notika ar visai praktisku ievirzi, jo pirms došanās atceļā katra ieinteresētā pašvaldība savā apsaimniekošanā varēja iegūt arī ĪUMSILS sagatavoto informācijas stendu, kuru izvietot atklātā, tomēr no visatļautības pasargātā vietā, kas pieejama plašam interesentu lokam. Informācijas stenda “kabatās” izvietotā informācija turpmāk katram pagasta iedzīvotājam un viesim būs par brīvu saņemama, savukārt atbildīgajai personai jāparūpējas, lai stendā šīs brošūras un bukleti tiešām atrastos. ĪUMSILS vecākais referents Antons Seiksts ieteica kādu no “kabatām” atvēlēt iedzīvotāju vēstulēm, ieteikumiem, sūdzībām.
Diskusijā klātesošie atzina, ka galvenokārt integrācijas problēmas ir saistītas ar sociālajiem jautājumiem un tikai ļoti retos gadījumos lauku rajonos tās ir etniskas. Pēc klātesošo teiktā, viens no pašlaik aktuāli risināmiem jautājumiem ir bijušo ieslodzīto nodrošināšana ar pajumti, kā arī bērnu un jauniešu darbaudzināšana, kas jāsāk ne vēlāk kā 13 gadu vecumā.
A.Seiksts “Ziņām” jelgavniekus uzteica par aktivitāti, kā arī pauda viedokli, ka šādās diskusijās traucē tradicionālais zāles izkārtojums, jo neveicina atvērtību sarunai.
