Vai jelgavnieki ir gatavi darbam, lai uzlabotu savas mājas apkaimi? Vai pašvaldība spētu šādus pūliņus atbalstīt? Kur Jelgavā veidojas apkaimes? Tie bija daži no jautājumiem, kas izskanēja biedrības “Jelgavas attīstībai” rīkotajā iedzīvotāju forumā.
Pasākums norisinājās jaunizveidotajā sabiedriskajā centrā Vecpilsētas ielā 14 un pulcēja pārdesmit interesentu, vēl apmēram tikpat sekotāju bija sociālajos tīklos. Starp foruma dalībniekiem bija domes deputāti, pašvaldību darbinieki, Daudzbērnu ģimeņu biedrības aktīvisti, biedrības “Jelgavas attīstībai” dalībnieki, kā arī citi rosīgi jelgavnieki. Foruma materiāli ir pieejami biedrības “Jelgavas attīstībai” feisbuka lapā.
Forums vai dažu savējo tikšanās?
Kaut arī kopējais dalībnieku skaits bija daži desmiti, pasākuma vadītājs biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš ar vieglu ironiju retoriski jautāja: “Kāpēc gan šo pasākumu nevarētu saukt par iedzīvotāju forumu?” Zināms, ka ar vārdu “forums” senie romieši apzīmēja plašu reprezentablu sapulci. Taču, no otras puses, pasākums likās svarīgs, jo līdz šim, kā forumā stāstīja tā dalībniece Dace Indrika, atjaunotajā Latvijā Jelgavas pašvaldības dokumentos apkaimju jautājums nav bijis cilāts. Turpretī Rīgā un Valmierā tas jau ir iedzīvināts. Padomju laikos sabiedriskā apritē bija vārds “mikrorajons”, kas zināmā mērā saistās ar apkaimēm.
Trīs mēģinājumi uzrunāt
Gatavojoties apkaimju forumam, biedrība “Jelgavas attīstībai” brīvprātīgi veica vairāku stundu garas iedzīvotāju aptaujas trīs dzīvojamos rajonos – RAF (pie tirdzniecības centra “Pērnava”), “Satiksmenē” pie daudzdzīvokļu nama Satiksmes ielā 33, kā arī FRG (Vīgriežu ielā pie futbola stadiona). “Vismaz man bija pārsteigums, cik dažādi ir Jelgavas rajoni, cik dažādi cilvēki tajos dzīvo!” foruma ievadā teica J.Āboliņš. Ļoti aktīvi likušies Satiksmes ielas iedzīvotāji. Nāk un rāda peļķes un bedres, kur nevar ar bērnu ratiņiem izbraukt. “Taču tie ir nosacīti sīkumi, ko, izmantojot pašvaldības aplikāciju “Jelgavas karte”, var mēģināt aktualizēt katrs pats. Turpat “Satiksmenē” aiz lielveikala “Rimi” ir liels pagalms, kas tā vien prasās, lai to labiekārtotu. Diemžēl tam neviens no aptaujātajiem īsti nebija gatavs.
Vai nu aptaujas dienā laiks bija pārāk vējains un lietains, bet RAF rajonā biedrības aptaujātie cilvēki vārdos bija mazrunīgi. Teica, ka savā apkārtnē apmierina gandrīz viss. Mednieku un makšķernieku veikala īpašniece Raisa Udota gan tā nedomā. Viņai nav patīkama tirdzniecības centra “Pērnava” apkārtne, kurā var pamanīt arī pirms vairākiem gadu desmitiem izsusējušo strūklaku. Lūkojoties no tirdzniecības centra “Pērnava” pāri Rīgas ielai, skatu bojā arī nepabeigtā vienpadsmitstāvu māja un tālāk stadions, ko krāsainās lielveikalu reklāmas nedaudz atstāj “ēnā”.
Rūpniecības un Tērvetes ielas krustojumam piegulošajā rajonā, ko sauc par FRG, satiktie cilvēki J.Āboliņam likās enerģiskāki. “Tur vēl viss 80. gados pagalmos būvētais nav salauzts, arī asfalts mazāk bedrains. Tas, ka trīs kilometru attālajā Uzvaras parkā ir tapis izcils bērnu rotaļu laukums, FRG iedzīvotājiem ir par maz. Viņi uzskata, ka bērnu laukumam ir jābūt katrā apkaimē,” sacīja J.Āboliņš.
Dīvainais un joprojām lietotais mikrorajona nosaukums ir kā atgādinājums no padomju laikiem, kad Vīgriežu ielu sauca Friča Gaiļa (1911–1933) vārdā. Diemžēl jauneklis mīklaini gāja bojā brīdī, kad tika pratināts Rīgas Politpārvaldē. Jāpiebilst, ka krieviski abreviatūra FRG nozīmē Vācijas Federatīvā Republika, kas bija diezgan populārs saīsinājums ikdienas ziņu plūsmā pirms valsts atjaunošanas. Atzīmējot politiskās nokrāsas Jelgavas apkaimju nosaukumos, padomju laikos pilsētā ir arī “okupantu rajons” – Lielās ielas kvartāls pie Svētās Annas baznīcas (uz Dobeles pusi), kur vienveidīgu piecstāvu māju rajonā dzīvoja padomju armijas virsnieku un karavīru ģimenes. Vietas nosaukumu “okupantu rajons” savulaik Jelgavā neoficiāli lietoja arī taksometru vadītāji. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas, okupācijas vēstures fakta atzīšanas, kā arī Krievijas armijas izvešanas šāda nosaukuma aktualitāte aiziet pagātnē.
Atceroties bērnību, J.Āboliņš runāja par Raiņa ielas 9 iedzīvotāju talku 1972. gadā. “Toreiz tika sastādīti koki, kas tagad jau ir izauguši. Pagalmā bija maz automašīnu, bet pilns ar bērniem,” atcerējās foruma vadītājs. Raiņa ielas 9 iedzīvotājiem ir doma par sava pagalma labiekārtošanu, diemžēl pagaidām tas nesokas.
Savukārt biedrība “Katoļu 19” ir veikusi vairākus lielus pagalma labiekārtošanas darbus. Par savas daudzdzīvokļu mājas Katoļu ielā 19 apsaimniekošanas biedrības izveides pieredzi stāstīja tās vadītājs Juris Sokolovs.
Forumā daudzkārt tika runāts par pagalmu labiekārtošanu kā par pirmsākumu, lai izveidotos apkaimes biedrība, kas jau apvieno vairākus pagalmus. Par savu labo pieredzi nama apkārtnes sakopšanā runāja arī mājas vecākais jeb apsaimniekotāja kontakpersona Kārlis Kinderevičs.
Rīgā biedrības balsta pašvaldība
Pasākumā attālināti piedalījās apkaimes biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” vadītāja rīdziniece Ruta Beināre. Šīs biedrības izveidošanos sekmējis apstāklis, ka tās kodols dzīvo vienā daudzdzīvokļu mājā, ko apsaimnieko šī nama dzīvokļu īpašnieku biedrība. Biedrībā “Zasulaukam un Šampēterim” ir ap 15 aktīvi dalībnieki, bet tās atbildības teritorijā dzīvo ap 13 tūkstoši cilvēku. Gan Zasulaukam, gan Šampēterim kopīga problēma ir Rīgas–Jūrmalas dzelzceļš, kas iet abām teritorijām pa vidu. Kopīgs būs arī jaunais dzelzceļš “Rail Baltic”. Par lielāko sasniegumu līdzšinējā biedrības darbā R.Beināre uzskata Zasulauka manufaktūras parka izveidi, kas tapis biedrības sadarbībā ar pašvaldību. Lai sekmētu apkaimju attīstīšanos, Rīgas pašvaldība ir izveidojusi interneta vietni apkaimes.lv, kas arī tika minēta R.Beināres prezentācijā.
Iedzīvotāji ir gatavi apvienoties
Jelgavas pašvaldību apkaimju forumā pārstāvēja Gunita Osīte un Gerda Stūre (abas no Pilsētplānošanas un attīstības nodaļas), pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs, kā arī vēsturnieks un Jelgavas muzeja darbinieks Edgars Umbraško, kas iepazīstināja ar pilsētas un tās apkaimju veidošanos senatnē.
Pēc “Pilsētsaimniecības” vadītāja domām, apkaimju biedrību veidošana varētu sekmētu pašvaldības un sabiedrības sadarbību. Viņaprāt, apkaimēs izdiskutētas idejas, kā uzlabot pilsētā dzīves vidi, būtu izsvērtākas nekā, ja šie priekšlikumi top individuāli. Par harmoniskas dzīves vides nozīmi personības attīstībā runāja arī arhitekts Vents Grietēns.
Savukārt Jelgavas domes deputāts Mārtiņš Daģis aktualizēja to, ka trīsdesmit gados pēc valsts atjaunošanas vēlētāju aktivitāte noslīdējusi no 80 procentiem atmodas laikā līdz 34 procentiem 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. “Maza ir iedzīvotāju aktivitāte arī tad, kad tiek apspriests teritoriālais plānojums,” atzīmēja deputāts. Par labo pārmaiņu zīmi M.Daģis uzskata to, ka īsā laikā 2019. gadā tika savākti tūkstoš jelgavnieku paraksti, aizstāvot skvēru pie pilsētas kultūras nama (tur bija plānots uzbūvēt lielāku autostāvvietu), kā arī septembrī notikušās Jelgavas daudzbērnu ģimeņu aktivitātes.
Arī “rafietis” K.Kinderevičs uzskata, ka iedzīvotāji ir noskaņoti apvienoties kopīgai darbībai. Un būtu labi, lai šis noskaņojums netiktu virzīts uz veikalu vitrīnu dauzīšanu, bet gan pozitīvām lietām. Piemēram, pilotprojektu pilsētas apkaimes veidošanā.
Jelgavas apkaimju forumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta vadītāja – Vita Dzalbe.
Satiksmene, RAF, FRG, Raiņa ielas republika, Viskaļi, Romas krogs, Sieramuiža, Cukurfabrika, Valdeka, Langervalde, Cukurene, Lauķene, Depo, Ozolpils, Lapskalni, Miezīte, Žukovka… Dažādos vārdos Jelgavā apzīmē dzīvojamos rajonus, kas var veidoties par savdabīgām apkaimēm.
Biedrība “Jelgavas attīstībai” izveidota 2016. gadā ar mērķi veicināt pilsētvides uzlabošanos. Plašāk biedrība pazīstama saistībā ar uzvarām tiesā, kur tika apstrīdēta būvatļauja Cukura ielā 2 neiederīgi pilsētas vēsturiskajā ainavā būvēt lielveikalu “Depo”.
