Pēc Covid-19 krīzes, augot pasaules ekonomikai, strauji aug arī dabasgāzes cena. Tādējādi kļūst skaidrs, ka jaunajā apkures sezonā celsies arī mājsaimniecību maksa par siltumu. Jelgavas siltuma ražošanas un piegādes uzņēmuma “Gren” sākotnējie aprēķini liecina, ka siltumenerģijas tarifa palielinājums šajā uzņēmumā, kur galvenokārt tiek kurināta šķelda, tomēr nepārsniegs desmit procentus. Savukārt Jelgavas novada Brankās, kur daudzdzīvokļu mājas tiek kurinātas tikai ar dabasgāzi, apkures tarifa kāpumu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas uzņēmums “Ozolnieku KSDU” prognozē par 97 procentiem.
Brankās sanāk divas reizes dārgāka
Jelgavas novada mājaslapā publicēts satraukto Branku iedzīvotāju jautājums “Ozolnieku KSDU”: “Kāpēc Brankās tik straujš apkures cenas kāpums, ja ciemā katrai daudzdzīvokļu mājai ir individuālais gāzes apkures katls un siltuma piegādē nav lielu administratīvo izdevumu? Gāzes cena taču nepalielinās par 97 procentiem?”
“Ozolnieku KSDU” sniedz atbildi, ka dabasgāzes iepirkuma cena, salīdzinot ar 2020. gadu, no 2021. gada 1. oktobra ir noteikta par 360 (nevis 97) procentiem augstāka, nekā tas bija pirms gada. “Kopumā šis iepirkuma cenas kāpums veido iepirktās dabasgāzes sadārdzinājumu par 208 procentiem lokālā tarifa sistēmās,” paskaidro uzņēmums.
Novadā sasauc ārkārtas sēdi
Vēl iedzīvotājus interesē, kāpēc ir liela starpība starp tarifu celšanos Ozolniekos un Ānē. “Ozolnieku KSDU” paskaidro, ka ziemā Ozolnieku ciemā siltumenerģija lielākoties tiek ražota, kā kurināmo izmantojot koksnes šķeldu (65 procenti no kurināmā). Līdz ar to straujais dabasgāzes cenas kāpums Ozolnieku ciema kopējo kurināmā izmaksu ietekmē salīdzinoši mazāk. Turpretī Ānē simtprocentīgi kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze.
Jelgavas novada pašvaldība šodien rīko ārkārtas domes sēdi, kurā tiks skatīts tikai viens jautājums – par siltumenerģijas tarifu paaugstināšanu SIA “Ozolnieku KSDU”.
“Gren” pieslēdz apkuri līdzīgi kā “Fortum”
Jelgavas siltuma ražošanas un piegādes uzņēmuma “Gren” pārstāve Guntra Matisa informē, ka kārtība, kādā Jelgavā daudzdzīvokļu mājām pieslēdz apkuri, nav mainījusies. Tā ir tāda pati kā agrāk, kad šis uzņēmums piederēja koncernam “Fortum”. Proti, iestājoties vēsākam laikam, siltumapgādes uzņēmums “Gren” saņem iesniegumus no māju apsaimniekotājiem par apkures pieslēgšanu. “Tādēļ “Gren” vēlas atgādināt: laiks, kad dzīvojamām mājām un citām ēkām Jelgavā pieslēdz apkuri, ir atkarīgs no dzīvokļu vai ēkas īpašnieku vēlmēm un vajadzībām,” informē G.Matisa.
Savukārt dzīvokļu īpašniekiem (vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām) par nepieciešamību pieslēgt apkuri ar rakstisku iesniegumu jāvēršas pie savas mājas apsaimniekotāja. “Ja mājai nav parāda par patērēto siltumenerģiju, apkure tiek pieslēgta 48 stundu laikā. Pirmās tiek pieslēgtas mājas, kurām nav parādu par siltumu,” brīdina G.Matisa.
21. septembra rītā Jelgavā apkure bija 27 “Gren” pārziņā esošajās dzīvojamās mājās. Siltumenerģiju saņem arī septiņas mājas, kuru iemītnieki bija izvēlējušies vasarā apkuri pilnībā neatslēgt.
Jelgavā sola mazāku tarifa kāpumu
“Gren” apstiprina, ka, sākoties apkures sezonai, siltumenerģijas tarifs Jelgavā ir 52,47 eiro par megavatstundu (bez PVN) un tas nav mainījies kopš 2020. gada septembra, kad tika samazināts par 3,3 procentiem. SIA “Gren Jelgava” valdes priekšsēdētājs Gundars Pētersons paskaidro: “Fosilo energoresursu cenas piedzīvo strauju kāpumā visā pasaulē. Augušas arī CO2 izmešu cenas, kas vēl vairāk sadārdzina dabasgāzes izmantošanu rūpnieciskajiem ražotājiem. Turpretim situācija vietējā, atjaunojamā resursa – šķeldas – tirgū ir bijusi stabilāka. Tā kā Jelgavā siltumenerģijas ražošana nav atkarīga no viena kurināmā resursa, mēs varam būt elastīgi un izmantot lētāko resursu. Galvenais kurināmais pilsētas centralizētajā siltumapgādē ir šķelda, ko izmantojam biomasas koģenerācijas stacijā. Dabasgāzes īpatsvars siltumenerģijas ražošanā Jelgavā ir salīdzinoši neliels. Šobrīd vēl precizējam dabasgāzes cenas pieauguma ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifu Jelgavā un tuvākajā laikā iesniegsim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izskatīšanai priekšlikumu par tarifa izmaiņām saistībā ar kurināmā resursu cenu kāpumu. Sākotnējie aprēķini liecina, ka siltumenerģijas tarifa palielinājums nepārsniegs 10 procentus.”
Septembra beigās daudzdzīvokļu mājās saņemtie rēķini par siltā ūdens patēriņu liecina, ka apmēram desmitprocentīgs cenas kāpums par siltumu Jelgavā arī varētu būt.
Ziņu apkopotā informācija liecina, ka Cēsīs par siltumenerģiju jau kopš 1. augusta jāmaksā par 9,8 procentiem dārgāk, Daugavpilī – par 33,8 procentiem dārgāk. Rēzeknē gan siltumenerģijas tarifs 1. augustā samazinājās par 26 procentiem. Rīgā tarifs, salīdzinot ar augustu, tas kāpis par 27 procentiem un tagad sasniedz 57,31 eiro par megavatstundu.
Inita Kļaviņa, 18 dzīvokļu mājas vecākā Brankās, māju apsaimnieko biedrība “Lapegle”
“Domāju, velns nav tik melns, kā viņu mālē. Gāzes cena gan ir augusi. Par gāzi, ko lietoju gan ēst gatavošanai, gan konservēšanai, septembrī maksāju septiņus eiro, augustā piecus. Cik būs jāmaksā par siltumu, vēl redzēsim. Ir vēss, un pagājušajā nedēļā gāzes apkuri jau pieslēdzām.”
Jānis Ozols, 90 dzīvokļu mājas vecākais Jelgavā
“Mūsu mājā ir trīs parādnieki par apkuri. No pārējiem dzīvokļu īpašniekiem viņi turas savrup. Viena parāds ir ap trīs tūkstošiem eiro, un tas pašreiz nedilst. Covid-19 pandēmijas laikā saziņa ar parādniekiem ir apgrūtināta.”
