1. Kā vērtējat šābrīža atalgojuma sistēmu policijā (pamatalgas, piemaksas, sociālās garantijas utt.)? Vai tā ir darbiniekus stimulējoša?
1. Kā vērtējat šābrīža atalgojuma sistēmu policijā (pamatalgas, piemaksas, sociālās garantijas utt.)? Vai tā ir darbiniekus stimulējoša?
2. Kāds, jūsuprāt, būtu piemērotākais risinājums nesaskaņām starp valdību un Latvijas Apvienoto policistu arodbiedrību jautājumā par atalgojuma paaugstināšanu?
3. Kādi pasākumi būtu jāveic, lai atrisinātu problēmas policijā un celtu šīs profesijas prestižu?
4. Kā atalgojuma sistēma pēdējos gados ietekmējusi izmaiņas jūsu pārstāvētās struktūras personālsastāvā? Cik liels pašlaik ir vakanču īpatsvars?
Andris Gromoļevs, JPRPP Kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks:
1. Atalgojums ir nepietiekams ikvienā policijas personālsastāva līmenī. Sistēma pieļauj darbiniekus nedaudz stimulēt ar prēmijām, tomēr tas ir īslaicīgs problēmas risinājums un nespēj aizstāt pilnvērtīgu algu.
2. Noteikti streiks nav risinājums. Tendenciozi radīta situācija, kad dažas struktūras ir zemākā stāvoklī, un tas nav normāli. Budžeta iestādēs diemžēl nav vienotas politikas. Piemēram, skolotāji, medicīnas darbinieki un pašvaldības iestādēs strādājošie saņem vairāk nekā policisti. Tajā pašā laikā man kā ierindas pilsonim jāstaigā no viena ārsta pie otra, līdz beidzot izdodas tikt pie vajadzīgā speciālista. Ja tā darītu policija, nezinu, vai uz ielām būtu droši. Reizēm šķiet, ka valstij nav nepieciešama spēcīga policija, jo novājinātu struktūrvienību vieglāk dancināt pēc savas stabules. Jāsakārto sistēma, jāizvirza prioritātes, tikai tad, iespējams, izdotos kaut ko uzlabot.
3. Vilkšu paralēles ar skolām – bija brīdis, ka gandrīz vai apkopējai vajadzēja būt ar augstāko izglītību, bet šī sistēma neko labu nedeva. Policijā tagad izveidojusies līdzīga situācija – no malas neviens bez speciālas apmācības vairs nevar tikt pat par autovadītāju. Manuprāt, tās ir pārāk augstas prasības. Labāk būtu ļaut pēc īsas apmācības brīdi pastrādāt un tikai tad likt turpināt izglītoties, pretējā gadījumā drīz virsnieku sastāvam pašam nāksies aizturētos konvojēt, apsargāt un veikt citus kārtībnieku darbus. Valdībai jāveido attīstības stratēģija nevis dažiem, bet vismaz desmit gadiem. Jāizstrādā atbalsta komplekss, piemēram, dienesta dzīvokļi, algas palielinājums, labu darba apstākļu, kā arī sociālo garantiju nodrošinājums. Tikai tā izdosies piesaistīt un saglabāt kadrus.
4. Manā pakļautībā strādājošie spiesti meklēt papildu nodarbošanos, jo, piemēram, inspektors saņem nedaudz virs 300 latiem, viņam ir ģimene ar diviem bērniem, sieva dzīvo mājās ar zīdaini. Tātad ģimenes ienākumi ir apmēram 100 latu uz vienu tās locekli, un tas jau ir nabadzības slieksnis. Saprotams, ka daudzi iet projām. No apmēram 150 manā pakļautībā paredzētajām štata vietām 20 procentu ir vakantas. Ir arī apstākļu sakritība – vairāki darbinieki pensionējušies. Es arī varētu iet pensijā, saņemt apmēram 200 latu un strādāt citur, tas būtu vieglāk, nekā izturēt darbinieku trūkuma dēļ radušos pārmērīgo slodzi un nervu sasprindzinājumu.
Juris Auliņš, JPRPP Kārtības policijas biroja 3. nodaļas (Ceļu policija) priekšnieka vietnieks:
1. Atalgojums, protams, ir par mazu, bet darbinieki tiek stimulēti – ja labi strādā, saņem atbilstošu prēmiju.
2. Valdībai vajadzētu izpildīt savus solījumus. Ja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis nespēj tos turēt, viņam jāatkāpjas. Skaidrs ir viens, un to pierādīja arī nesenais arodbiedrības pikets, ka streikošana neko nedos. Nebūtu arī normāli, ja policisti kādu dienu nolemtu protestēt, nenākot uz darbu.
3. Jāizstrādā algu politika, kā arī beidzot jāpanāk, lai tiktu ievērotas likuma “Par policiju” normas. Kādreiz tika solīti dienesta dzīvokļi, apmaksāti mobilie telefoni, bet tagad policists nedrīkst pat bez maksas braukt sabiedriskajā transportā. Atsevišķos amatos cilvēki bez augstākās izglītības saņem vairāk par augstskolas diplomu ieguvušajiem – tas noteikti būtu jāmaina.
4. Kadru mainība Ceļu policijā skar jaunāko personālsastāvu – daži aiziet, citi nāk vietā. Pašlaik ir viena vakance, tā ka salīdzinājumā ar citām struktūrvienībām esam labā situācijā. Iespējams, tādēļ, ka jaunajiem sākumā šķiet interesanti – pastāvēt uz ielas, ķert pārkāpējus, bet, kad izbaudīts sals un citas ar amatu saistītās negācijas, daži neiztur. Man tuvojas pensijas vecums, un kur gan es vēl iešu, tāpēc mocīšos ar to, kas ir.
Agris Sūna, Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības priekšsēdētājs:
1. Pašlaik sistēma noteikti nav stimulējoša. Gan ar Valsts policijas priekšnieku, gan iekšlietu ministru esam runājuši, ka būtu kopīgi jāizstrādā kas labāks. Budžetu piešķir minimālu, piemaksā par darbu naktīs, virsstundām, izdienu, bet neskatās ne uz izglītību, ne valodas zināšanām.
2. Budžetu gatavojas pieņemt ar 23 miljoniem “mīnusos”, un mēs tam nepiekrītam. Esam gatavi iet līdz galam un kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību vākt parakstus referendumam. Risinājums – izpildīt solīto! Nevis sākumā braukt apkārt un sist pie krūtīm, sak, papildu nauda būs, bezmaz vai – pērciet lielākus makus, bet, kad jādod, vienkārši pasaka – valstī liela inflācija! Jācīnās pret ēnu ekonomiku, nevis pret mūsu algām.
3. Vispirms pamatīgi jāpalielina algas, jo nabags nevar būt prestižs, pašlaik esam zem vidējā. Tā ir utopija, bet, ja, piemēram, alga būtu 1000 latu “uz rokas”, pie mums nāktu strādāt profesionāļi un vēl rinda stāvētu. Tagad cilvēki vienkārši iet prom.
4. Rīgas pilsētas GPP 5. iecirknī pēdējos pāris gados kolektīvs nomainījies par 50 procentiem. Jaunie atnāk no Policijas akadēmijas, gadu pastrādā un – prom. Ja aiziet pieredzējušie darbinieki, tad var teikt, ka viņi policijai ir zuduši. Pašlaik no aptuveni 100 štata vietām brīvas ir 20, bet visā valstī ir ap tūkstoš vakanču.
