Ar 1992. gada tiesas spriedumu par labu man piedzīti līdzekļi (alimenti) meitas un dēla uzturam – viena trešdaļa no bērnu tēva visu veidu ienākumiem.
Ar 1992. gada tiesas spriedumu par labu man piedzīti līdzekļi (alimenti) meitas un dēla uzturam – viena trešdaļa no bērnu tēva visu veidu ienākumiem. Sākumā viņš piespriestos uzturlīdzekļus deva, bet nu jau septiņus gadus tos nedod. Parāds ir ap Ls 650. Tiesu izpildītājs atdeva izpildrakstu un paziņoja, ka piedziņa nav iespējama. Ko man darīt?
Pirmkārt, iesniegt tiesā prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu, jo 1993. gada 1. septembrī ir stājusies spēkā Civillikuma ģimenes tiesību daļa un visas attiecības apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem. Civillikuma 179. pants nosaka vecāku pienākumu rūpēties par viņu varā esošiem bērniem viņu konta stāvokļa samērā utt. Tas nozīmē, ka, izskatot lietu no jauna (valsts nodeva prasītājam par pieteikumu nav jāmaksā), tiks pieņemts tiesas spriedums piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā, vēršot piedziņu uz uzturlīdzekļu parādnieka mantu – naudas līdzekļiem, nekustamo un kustamo mantu. Otrkārt, ja parādnieks izrādās darbnespējīgs un tiešām nevar apgādāt savus bērnus, tad šis pienākums ir viņa vecākiem (CL 179. pants). Ir prakse, ka uzturlīdzekļus pēc tiesas nolēmuma dod bērnu vecvecāki no savas pensijas un no savas mantas. Šī metode drīzāk ir audzinoša bērna tēvam vai mātei, kas nedod piespriestos uzturlīdzekļus. Diez vai kāds gribēs, ka viņa vecāki maksā savu mazbērnu izdevumus u.c. Tātad prasību var celt pret vecvecākiem.
Treškārt, ja persona ļaunprātīgi izvairās no uzturlīdzekļu sniegšanas bērniem un tas ir pierādāms, tad jāierosina pret viņu krimināllieta par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt ar uzturu savus bērnus, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu. Par šādām darbībām tiesājamais tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ar arestu vai ar naudassodu. Jāteic, ka šis radikālais pasākums reāli maina uz labo pusi uzturlīdzekļu parādnieka attieksmi pret savu bērnu uzturēšanas līdzekļu sagādāšanu.
Daudzi vecāki nesaņem piedzītos uzturlīdzekļus bērnu uzturam sakarā ar to, ka tēvs atrodas ārzemēs, piemēram, Krievijā vai citur, uzskatot, ka uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņa nav iespējama. Tam kategoriski nevaru piekrist, jo starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju 1993. gada 3. februārī ir noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās (līgums ir spēkā kopš 1995. gada 28. marta). Tādi paši līgumi Latvijai ir ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Ukrainu, Moldovu, Baltkrieviju un Uzbekistānu, kā arī ar citām valstīm.
Šādās starptautiskajās attiecībās iespējams sameklēt uzturlīdzekļu parādnieku (arī atbildētāja uzturlīdzekļu piedziņas lietā) un realizēt izpildraksta nosacījumu attiecīgajā valstī. Prakse rāda, ka nepieciešams ievērojams laiks, lai sameklētu kādā valstī noslēpušos uzturlīdzekļu parādnieku (piemēram, Krievijā – pārāk liela teritorija un daudz iedzīvotāju), bet, ja pie mums pret šādu personu ir ierosināta krimināllieta, tad tur uz Latvijas sūtītajiem dokumentiem reaģē daudz ātrāk. Bet galu galā labāk pagaidīt pusgadu atbildi no Krievijas nekā līdz bērna pilngadībai uzturēt to vienai. Rezumējot sacīto, pret personām, kuras meklē Kriminālpolicija, valstis, ar kurām Latvija noslēgusi iepriekšminētos līgumus, vēršas ievērojami ātrāk nekā pret tām, pret kurām tiek celtas civiltiesiska rakstura prasības. Jebkurā gadījumā uzturlīdzekļu parādnieku var atrast un piespiest strādāt un gādāt uzturlīdzekļus saviem bērniem un ne tikai viņiem, bet vajadzības gadījumā arī vecākiem un vecvecākiem (LC 179., 188. pants).
