Šomēnes Saeimas komisijām nodotie grozījumi likumā «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» paredz vairākas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanā.
Šomēnes Saeimas komisijām nodotie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” paredz vairākas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanā.
Tā bezdarbniekam, kurš pirms šā statusa iegūšanas bijis darba ņēmējs, ja viņš likumā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, paredzot iespēju aprēķinam izmantot sešu mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā, pirms iegūts bezdarbnieka statuss.
Personai ir jāatlīdzina valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālajā budžetā saņemtais bezdarbnieka pabalsts, ja tai par labu no darba devēja tiek piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā pabalsta saņemšanas periodā, paredz likuma grozījumi.
Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir personai, kurai apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 18 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
Līdz ar grozījumiem tiks saskaņotas normas ar Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajiem pašreiz spēkā esošajiem bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, kas paredz bērna kopšanas pabalsta piešķir personai, kura kopj bērnu vecumā līdz diviem gadiem. Tā piešķiršana vairs netiek saistīta ar pabalsta saņēmēja atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā vai nodarbinātības faktu.
Plānots, ka grozījumi likumā stāsies spēkā 2008. gada 1.janvārī.
Savukārt 2009. gada sākumā stāsies spēkā minētā likuma grozījumi, kas paredz pilnveidot bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtību, lai izmaksājamais pabalsts būtu atbilstošs bezdarbnieka veiktajām apdrošināšanas iemaksām. Tagad gadījumos, kad iemaksas bezdarba gadījumam par cilvēku vienlaicīgi veikusi gan valsts, gan viņa darba devējs un viņš pats, bezdarbnieka pabalstu piešķir 60 procentu apmērā no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (tie patlaban ir 54 lati).
Kas tiesīgs saņemt pabalstu
Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir (likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 3. un 5. pants):
– ja iegūts bezdarbnieka statuss (Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums);
– ja ir apdrošināšana bezdarba gadījumam (likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), kas nav mazāka par gadu un Latvijā par šo personu pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ne mazāk kā deviņus mēnešus veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas;
– ja apdrošināšanas iemaksas pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas veiktas mazāk kā deviņus mēnešus, bet tās bijušas arī pēc tam, tad tiesības uz pabalstu un nepieciešamās deviņu mēnešu iemaksas nosaka par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas.
Tiesības uz pabalstu ir arī bezdarbniekam, par kuru pēdējo 12 mēnešu periodā pirms tā statusa iegūšanas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai veiktas mazāk nekā deviņus mēnešus, bet bezdarbnieks šajā periodā piederējis vienai no šādām kategorijām:
– atguvis darbspējas pēc invaliditātes;
– kopis bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.
Šajos gadījumos pabalsts pienākas tikai tad, ja tā pieprasītājs mēneša laikā pēc darbspēju atgūšanas vai bērna invalīda 16 gadu vecuma sasniegšanas (vai bērna nāves dienas, nesasniedzot 16 gadu vecumu), būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Par sociāli apdrošinātām tiek uzskatītas saskaņā ar LR Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta spriedumu arī tās personas, par kurām pēc 2001. gada 14. marta obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bija jāveic, bet tas faktiski nav darīts vai veiktas nepilnā apmērā.
Pieprasot bezdarbnieka pabalstu, jāiesniedz:
– iesniegums pabalsta piešķiršanai;
– Nodarbinātības valsts aģentūras izdota izziņa par bezdarbnieka statusa piešķiršanu;
– uzvārda maiņu apliecinošs dokuments, ja pabalsta pieprasītāja dokumentos ir dažādi uzvārdi;
– apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti.
Papildu dokumenti
1. Ja pabalstu pieprasa persona, kura pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas kopusi bērnu līdz pusotra gada vecumam vai atradusies obligātajā valsts militārdienestā (alternatīvajā dienestā):
– bērna dzimšanas apliecība;
– karaklausības apliecība.
2. Ja pabalstu pieprasa persona, kura pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas bija kopusi bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam vai persona pēc invaliditātes atguvusi darbspējas, papildus minētajiem dokumentiem nepieciešama:
– bērna dzimšanas apliecība un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņa par bērna invaliditāti;
– Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas lēmuma izraksts, kas apliecina, ka pabalsta pieprasītājam pēc invaliditātes atjaunojušās darbspējas.
Pieprasot pabalstu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.
Dokumentus var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā.
Bezdarbnieka pabalstu piešķir saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”13. pantu:
– no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, kas apliecina tiesības uz pabalstu;
– no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, kas apliecina tiesības uz pabalstu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas, ja persona kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba attiecību izbeigšanas pēc paša vēlēšanās vai saistībā ar pārkāpumu.
Bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, ņemot vērā apdrošināšanas stāžu un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7. pantu).
Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8. pantu un 2000. gada 25. janvāra MK noteikumiem nr.32 “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”
Tām personām, kuras pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas:
– kopušas bērnu līdz pusotra gada vecumam;
– atvaļinātas rezervē pēc obligātā aktīvā militārā vai alternatīvā valsts dienesta;
– bijušas invalīdi, kas atguvuši darbaspējas;
– kopušas bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam,
piešķirtā bezdarbnieka pabalsts ir 60 procentu no valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.
Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks 12 mēnešu periodā ir deviņi mēneši no tā piešķiršanas dienas.
Bezdarbnieka pabalstu izmaksā, ņemot vērā bezdarba ilgumu (likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 9. pants):
– pirmos 3 mēnešus – 100 procentu apmērā;
– nākamos 3 mēnešus – 75 procentus no piešķirtā pabalsta apmēra;
– pēdējos 3 mēnešus – 50 procentu no piešķirtā pabalsta apmēra.
Pabalstu pārskaita uz tā saņēmēja norādīto kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.
Izmantoti materiāli no www.nva.lv
