«Ziņas» jau informēja, ka nesen Rīgā Starptautiskajā izstāžu kompleksā Ķīpsalā pirmoreiz tika organizēts vērienīgs forums «Biznesa dienas 2000».
«Ziņas» jau informēja, ka nesen Rīgā Starptautiskajā izstāžu kompleksā Ķīpsalā pirmoreiz tika organizēts vērienīgs forums «Biznesa dienas 2000». Iespējams, ka dažam labam apzīmējums «forums» šķita diezgan bezpersonisks un mazliet pretenciozs – kaut kas tāds, kas neattiecas uz mums, kas nav saistīts ar ikdienu. Tomēr tā domāt izrādījās maldīgi. Lai gan šāds pasākums tika rīkots pirmoreiz, tas bija izdevies saistošs un pietiekami atraktīvs, turklāt (un tas ir pats galvenais) noderīgs ne tikai «biznesa dūžiem», bet arī ikvienam, kas tajā reizē bija Ķīpsalas hallē.
Foruma mērķis tika formulēts visai plaši: maksimāli stimulēt uzņēmumu iekšējo sakārtotību atbilstoši Eiropas standartiem, vienlaikus piedāvājot novitātes sakaru tehnoloģijās un mūsdienīgu biroja aprīkojumu, lai veidotu kompleksu vidi veiksmīgam biznesam. Pasākuma laikā notika trīs starptautiskas izstādes – 4. telekomunikāciju un sakaru līdzekļu izstāde, 5. specializētā uzņēmuma vadības izstāde, 14. biroju tehnikas un aprīkojuma izstāde –, kā arī 4. starptautiskā visaptverošās kvalitātes vadīšanas konference un 2000. gada Latvijas Kvalitātes balvas pasniegšana. Viss šis daudzveidīgais un dažādiem komponentiem piesātinātais «ēdiens» darbīgu cilvēku smadzenēm tika piedāvāts biezā un sātīgā semināru «mērcē»: notika 50 semināri, kuros tika piedāvāta analīze, risinājumi, tehnoloģijas un konsultācijas vairāk nekā 600 tematos.
Var apbrīnot pasākuma organizatoru izdomu, kā to visu pasniegt.
Piemēram, zināms, ka viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības un sabiedrības attīstības priekšnoteikumiem ir pieejama, lēta, pasaules līmenim atbilstoša telekomunikāciju infrastruktūra, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Svarīgi ir arī pastāvīgi izglītot sabiedrību, lai tā spētu plaši un vispusīgi izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas.
Izglītot var dažādi – semināros, lekcijās, kursos. Taču «Lattelekom» stendā Ķīpsalā viņnedēļ zinības par piedāvāto ātrgaitas interneta pieslēgumu «Apollo Ultra DSL» plašs interesentu pulks varēja apgūt, apjūsmojot Ačgārno meiteni jeb Sievieti čūsku. Graciozā ēteriskā būtne galvasstājā izvijās neiedomājamos līkumos, pašos negaidītākajos rakursos koķeti zibinot nabā iesprausto auskaru. Vienlaikus tika demonstrēts pieslēguma jaunais kompaktdisks un stāstīts par šā pakalpojuma priekšrocībām, kuras turpat stendā pie datoriem varēja arī izmēģināt.
Biznesa dienu laikā katrā no sešām zālēm cits citam nepārtraukti sekoja dažādi semināri. Bija, protams, tādi, kas paredzēti uzņēmumu vadības speciālistiem, finanšu un kvalitātes direktoriem, ekonomistiem, grāmatvežiem, juristiem, biroju vadītājiem. Tomēr arī cilvēkiem, kas biznesā ir iesācēji, tika piedāvāts daudz vērtīga un noderīga.
Ielūkojušās vienā no semināru zālēm, «Ziņas» pie elektroniskās tāfeles sastapa Starptautiskās telekomunikāciju akadēmijas akadēmiķi Jāzepu Ločmeli. Viņš, cilvēks, kas pirmoreiz uzvilkt kurpes kājās varējis atļauties, tikai skolu beidzot, tagad vienkārši un saprotami, kā pastalās ikdienu brizdams, skaidroja «biezākiem» un «plānākiem» darījumu cilvēkiem, kā telekomunikāciju tīkla attīstību ietekmē iekšzemes kopprodukta (IeKP) izmaiņas. No šā priekšlasījuma, piemēram, varēja uzzināt, ka Latvijā tagad ir aptuveni 740 000 telefona aparātu (interesants salīdzinājums – automašīnu skaits sasniedzis 600 000). Visur pasaulē telefonizācijas līmenis netieši raksturo sabiedrības labklājību, kas tieši izriet no iekšzemes saražotā kopprodukta lieluma. Uz brīnumzemi Latviju šī sakarība neattiecoties: mūs pārņēmis īsts telefonizācijas drudzis, tālruņu skaits attiecībā pret iedzīvotāju daudzumu pārsniedz dažu labu pašu attīstītāko pasaules valsti, lai gan mūsu «labklājībai» drīzāk būtu jāmeklē cits apzīmējums… Un vispār, klausoties akadēmiķa runā, «Ziņas» sāka šaubīties, vai līdz šim zināmajam par mūsu valsts iekšzemes kopproduktu maz vērts pievērst nopietnu vērību, kur nu vēl ticēt. Jo, raugi, valdības viena pēc otras sola un pēc tam lielās ar to, ka attiecīgajā gadā panākušas šā svarīgā ekonomiskā rādītāja palielināšanos par tik un tik (aptuveni par četriem) procentiem. Bet «aizmirst» uzrādīt absolūto skaitli. Tas neesot zināms, nav bijis pieejams pat akadēmiķim J.Ločmelim! Iznākot, ka ASV līdzšinējam prezidentam B.Klintonam koši jāsarkst, jo viņa lielajā Amerikā iekšzemes kopprodukta pieaugums gadā pamatīgi atpaliek no «plaukstošās» Latvijas!
Vēl šajā seminārā varēja uzzināt, ka daudzās pasaules valstīs ar likumu aizliegts pārmērīgi pelnīt. Daži procenti rentabilitātes jau liecinot par stabilu un ienesīgu biznesu. Turpretī Latvijā piena litra reālā cena ir vidēji 7 santīmi, bet to pārdod vismaz par 24 santīmiem, 11 santīmu vērto cukuru iedzīvotājiem piedāvā pirkt par 50 līdz 55 santīmiem kilogramā. Tas liecinot, ka mūsu valstī nav sabalansētas tautsaimniecības un šajā jomā ir bezgala daudz darāmā. Tā ir mūsu sabiedrības turīguma rezerve.
Biznesa dienās «vaļā ausīm» piedaloties, varēja rast vielu vēl dažām līdzīgām pārdomām. Piemēram, par to, ka mūsu valsts ekonomika nereti atgādina Raiņa viedās vārsmas par ūdens nešanu retā sietā, «lai caurā mucā viņu lietu». Viens no caurumiem ir lielais apsardzes dienests, kurā Latvijā nodarbināti aptuveni 30 000 cilvēku (liela viņu daļa ir kādreizējie iekšlietu struktūru darbinieki) – skaitliski tas neko neatpaliek no armijas. Vienai mazai valstiņai uzturēt divas armijas no viena un tā paša avota – iekšzemes kopprodukta – nav viegla nasta… Der atcerēties, ka ASV 80. gadu sākumā prognozēja PSRS nenovēršamu sabrukumu kaut vai tādēļ, ka tur militārajām vajadzībām tika tērēti 12 procenti IeKP, lai gan optimāli pietiktu ar diviem. Toreiz PSRS vadītāji aizbildinājās, ka armijas uzturēšanai nauda tiekot ņemta no citas «lādes» – no šņabja monopola. Rezultāts nebija ilgi jāgaida: lielais milzis uz māla kājām – pagalam, tauta nodzirdīta…
Biznesa dienu semināros varēja gūt ieskatu arī Latvijā pastāvošajā ēnu ekonomikā. Tā tiešām līdzīgi ēnai mūs pavada pat sadzīves līmenī. Piemēram, ja kādas budžeta iestādes vai privātfirmas darbinieks ierodas biroja tehnikas veikalā, viņam tiek piedāvāta (visbiežāk 10 procentu) komisijas jeb starpniecības nauda no preces cenas, ja viņa firma iegādāsies, sacīsim, kopējamo aparātu. Jau vērienīgāks līmenis ir dažādu konkursu rīkošana: sabiedrības rīcībā praktiski nenonāk informācija par summām, kas «aiziet» darījumu un dažādu konkursu organizatoriem, tas ir, vīriem ar teikšanu…
Tomēr pats vērtīgākais guvums bija lietišķie semināri. Īpaši noderīgs likās semināru cikls «Kā iegūt naudu uzņēmuma attīstībai». Tas bija paredzēts mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem, biznesa konsultantiem un pašvaldību darbiniekiem. Šā semināru cikla uzdevums bija iedrošināt cilvēkus pievērsties uzņēmējdarbībai, palīdzēt viņiem orientēties līdzekļu (arī nelielu) iegūšanas iespējās sava biznesa uzsākšanai, kā arī līdzīgos jautājumos. Par šajā semināru ciklā gūtajām atziņām «Ziņas» rakstīs kādā no nākamajām ekonomikas lappusēm. Šoreiz, beidzot šo samērā virspusējo ekskursu pa Ķīpsalas izstāžu halli, jāizsaka atzinība «Biznesa dienu 2000» organizatoriem par labas ieceres sekmīgu īstenošanu. Pieredze liecina, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir informācija un zināšanas. Tās Ķīpsalā varēja smelt pilnām riekšām, tāpēc sirsnīgi iesaku nākamreiz līdzīgus pasākumus apmeklēt ikvienam, kam gribas, tomēr vēl nav īstas drosmes mesties uzņēmējdarbībā; kam varbūt pagaidām šķiet pārāk sarežģīta patiesībā tik ikdienišķā mūsu dzīves joma ekonomika, no kuras ikviens esam atkarīgi un kuru katrs varam ietekmēt.
