Vai var izstāties no dārzkopības kooperatīva?
Vai var izstāties no dārzkopības kooperatīva?
Sakarā ar LR Kooperatīvo sabiedrību likuma 3. pantu, kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga organizācija, kurā var iestāties jebkura rīcībspējīga fiziska un juridiska persona. Tāpat arī jebkurš var brīvi izstāties no sabiedrības. Izstāšanās kārtību regulē likuma 23. pants un attiecīgās kooperatīvās sabiedrības statūti.
No kooperatīvās sabiedrības var izstāties, uzrakstot tās valdei iesniegumu. Ar brīdi, kad tas ir izdarīts, biedrs zaudē balsstiesības. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par izstāšanos vai izslēgšanu, viņš zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un būt kooperatīvās sabiedrības vēlēto pārvaldes un revīzijas institūciju sastāvā.
Biedram, kas izstājies vai izslēgts no kooperatīvās sabiedrības, nav tiesību pieprasīt kādu daļu no citiem kooperatīvās sabiedrības kapitāliem vai tās mantas.
Cik tālu no kaimiņu īpašuma robežas drīkst stādīt augļu kokus?
Saskaņā ar Civillikuma 1097. pantu mūri, sētas, dzīvžogi, grāvji un ežas, kas šķir blakus izvietotos zemesgabalus, pieder abiem kaimiņiem kopīgi, ja vien pēc to stāvokļa vai skaidrām robežzīmēm neizrādās, ka tie pieder kādam no viņiem.
Savukārt minētā likuma 1099. pants nosaka: ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad viņam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš tos iegūst par savu īpašumu.
Tātad, ja nevēlaties, ka jūsu augļu koku ražu nolasa kaimiņš, stādiet tos tik tālāk no robežas, bet, ja tas jūs neuztrauc, stādiet kaut uz tās, bet vēlams vienoties ar kaimiņu.
Ēriks Vēveris, jurists, tālruņi: 9438468, 3029174
